Rumānijā aizturēts prokrieviskais prezidenta amata kandidāts Džordžesku
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Rumānijā policija nopratinājusi prokrievisko prezidenta vēlēšanu kandidātu Kelinu Džordžesku saistībā ar pagājušā gada novembrī notikušajām vēlēšanām, kuru pirmajā kārtā kandidāts izvirzījās vadībā, ziņo medijs "Politico".

"Kelins Džordžesku devās iesniegt savu jauno kandidatūru prezidenta amatam. Apmēram pirms 30 minūtēm sistēma viņu apturēja satiksmes vidū, un viņš tika aizvests uz nopratināšanu Ģenerālprokuratūrā! Kur ir demokrātija, kur ir partneri, kuriem jāaizstāv demokrātija," teikts ierakstā politiķa "Facebook" profilā, kas publicēts ap pusdienlaiku.

Kā ziņo rumāņu ziņu kanāls "Digi24", prokurori ir izdevuši prezidenta kandidāta aresta orderi un sākuši pārmeklēt viņa tuvāko līdzgaitnieku telpas.

Medijs "Antena 3 CNN" ziņojis, ka Džordžesku nopratināts saistībā ar viņa pērnā gada vēlēšanu kampaņas finansējumu. Prokurori turot aizdomās 27 personas par vēršanos pret Rumānijas konstitucionālo kārtību, publisku kūdīšanu, fašistu organizācijas iniciēšanu un nepatiesiem apgalvojumiem par vēlēšanu kampaņas finansēšanas avotiem.

Neilgi pēc ziņu izplatīšanās par kratīšanām Džordžesku apgalvoja, ka to mērķis esot bloķēt viņa jauno kandidatūru.

Rumānija pērn iegrima politiskajā haosā, kad Džordžesku – prokrieviskais, galēji labējais politiķis un NATO skeptiķis – uzvarēja prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā pēc kā viņam bija paredzēts otrajā kārtā stāties pretī liberālei Elenai Laskoni.

Īsi pēc tam Rumānijas Konstitucionālā tiesa anulēja prezidenta vēlēšanu pirmo kārtu, "lai nodrošinātu vēlēšanu procesa pareizību un likumību". Lēmums pieņemts pēc tam, kad prezidents Klauss Johanniss atslepenoja izlūkdatus, ka Krievija vadījusi vērienīgu kampaņu, kas ietvēra tūkstošiem sociālo mediju kontu, lai popularizētu Džordžesku tādās platformās kā "TikTok" un "Telegram".

Lai gan politiķa uzvara izraisīja masveida paniku, kas galu galā noveda pie tiesas lēmuma anulēt balsojumu, Džordžesku joprojām pretendē uz prezidenta amatu. Atkārtotās vēlēšanas bija paredzētas 4. maijā, savukārt balsošanas otrā kārta bija plānota divas nedēļas vēlāk – 18. maijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!