
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien paziņojis, ka sagatavots vienošanās projekts par ekonomisko sadarbību ar ASV, bet vēl nav izlemts par drošības garantijām, kuras Kijiva uzskata par ļoti svarīgām.
Plānots, ka Zelenskis piektdien dosies uz Vašingtonu, kur runātais var izšķirt vienošanās turpmāko likteni.
Ukrainas prezidents skaidroja, ka vienošanās projekts ir pirmais solis ceļā uz visaptverošu vienošanos, kas būs jāratificē Ukrainas parlamentam.
Ukrainai ir jāzina, kāda ir Savienoto Valstu nostāja attiecībā uz turpmāko militāro atbalstu Ukrainai, uzsvēra Zelenskis, paužot cerību uz plašu un saturīgu sarunu ar ASV prezidentu Donaldu Trampu Vašingtonā.
"Es vēlos saskaņot savu rīcību ar ASV," norādīja Zelenskis. Viņš paziņoja, ka vēlas uzzināt no Trampa, vai ASV plāno apturēt militāro palīdzību un, ja tā, vai Ukraina varēs iegādāties ieročus tieši no ASV.
Zelenskis arī vēlas uzzināt, vai Ukraina varēs izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus investīcijām ieroču iegādei un vai Vašingtona plāno atcelt sankcijas pret Krieviju.
Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs iepriekš apstiprināja, ka Ukraina un ASV ir panākušas provizorisku ekonomisko vienošanos, kas ietver ASV piekļuvi Ukrainas retzemju minerālu iegulām kara laikā.
Pēc vairāku dienu ilgām sarunām Ukraina un ASV parakstīs provizorisko vienošanos, bet vēl jāstrādā pie pilnas vienošanās detaļām, tostarp ASV drošības garantijām, ko Kijivas amatpersonas uzskata par ļoti svarīgām, Ukrainas sabiedriskajā televīzijā paziņoja Šmihaļs.
Tramps bija pieprasījis, lai Ukraina piešķirtu piekļuvi saviem retzemju izrakteņiem, tādējādi kompensējot miljardiem dolāru vērto militāro palīdzību, ko tā saņēma prezidenta Džo Baidena laikā.
Provizoriskajā līgumā ir izklāstīti noteikumi un nosacījumi ieguldījumu fondam Ukrainas atjaunošanai, atklāja Šmihaļs.
Ukrainai jāsaņem uzticamas drošības garantijas, saka Nausēda
Ukrainai ir jāsaņem uzticamas drošības garantijas, kurās varētu piedalīties arī Eiropa, trešdien konferences zvanā ar Eiropas Savienības (ES) līderiem paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
"Ukrainai ir jāsaņem uzticamas drošības garantijas, kurās Eiropa varētu sniegt būtisku ieguldījumu. Mums jāturpina darboties kopā, lai panāktu mieru tikai ar spēku," Nausēdas teikto citēja Lietuvas prezidenta kanceleja.
Kā norādīja kancelejā, Francijas prezidents Emanuels Makrons pēc Eiropadomes priekšsēdētāja Antoniu Koštas uzaicinājuma notikušajā sanāksmē iepazīstināja ar svarīgākajiem aspektiem viņa un ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanās laikā pirmdien Vašingtonā.
Kā Francijas prezidents sacīja ES kolēģiem, Vašingtonā viņš uzsvēris, ka miera līgumam ir jāgarantē Ukrainas suverenitāte, teritoriālā nedalāmība un uzticamas drošības garantijas, savukārt Ukrainas demilitarizācija nevar būt iespējama.
"Makrons arī atkārtoti apliecināja Eiropas stingro un pastāvīgo atbalstu Ukrainai, uzsverot, ka Eiropa ir sniegusi 60% no visa militārā atbalsta Ukrainai. Francijas līderis arī norādīja, ka, viņaprāt, Eiropas drošība ir atkarīga no Ukrainas drošības," paziņoja Nausēdas birojā.
Nausēda uzsvēra, ka Trampa un Makrona tikšanās apliecina viņu ciešās divpusējās attiecības, kas stiprina arī transatlantiskās saites.
"Valsts vadītājs norādīja, ka Lietuva augstu vērtē Makrona aktīvo darbību un kontaktus ar svarīgu sabiedroto - ASV, īpaši ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju," piebilsts Lietuvas prezidenta kancelejas paziņojumā.
Nausēda atkārtoti uzsvēra, ka Eiropai ir būtiski un nekavējoties jāstiprina savas aizsardzības spējas, ko ES līderi apspriedīs Eiropadomes ārkārtas sanāksmē, kas notiks 6.martā.
Daļa Eiropas līderu ir nobažījušies par miera sarunu gaitu un Trampa īstenotajām izmaiņām ASV politikā attiecībā uz Krieviju. Viņi baidās, ka Vašingtona Maskavai piekāpsies.
Pastāv arī bažas, ka ASV varētu izvest daļu savu karaspēka no Eiropas, koncentrējoties uz Indijas un Klusā okeāna reģionu.