Palestīniešu kaujinieku grupējums "Hamās" 2023. gada 7. oktobrī varēja sarīkot plašu uzbrukumu Izraēlai, jo ievērojami spēcīgākā Izraēlas armija bija nepareizi novērtējusi grupējuma nodomus un par zemu novērtēja tā spēkus, konstatēts Izraēlas armijas veiktā izmeklēšanā.
Ceturtdien publiskotie secinājumi varētu piespiest premjerministru Benjaminu Netanjahu sākt izmeklēšanu, lai izvērtētu politisko lēmumu pieņemšanu pirms uzbrukuma.
Armijas izmeklēšanas ziņojumā secināts, ka Izraēlas armija nepareizi saprata "Hamās" nodomus, par zemu novērtēja grupējuma spēku un bija pilnīgi nesagatavota tūkstošiem smagi bruņotu kaujinieku negaidītajam uzbrukumam.
Bruņoto spēku izmeklēšanas secinājumi saskan ar amatpersonu un analītiķu iepriekš izdarītajiem secinājumiem.
Armija publiskojusi tikai ziņojuma kopsavilkumu, bet armijas amatpersonas izklāstīja tā secinājumus.
"7. oktobris bija pilnīga neveiksme," sacīja viena no militārpersonām, kas saskaņā ar noteikumiem runāja, ievērojot anonimitātes nosacījumu.
Galvenais maldīgais priekšstats bijis pieņēmums, ka "Hamās" ir lielākā mērā ieinteresēts pārvaldīt Gazas joslu, nevis cīnīties pret Izraēlu, konstatēts izmeklēšanā.
Armija arī nepareizi novērtējusi kaujinieku grupējuma spēku.
Militārie plānotāji bija paredzējuši, ka sliktākajā gadījumā "Hamās" varētu sarīkot sauszemes iebrukumu no astoņiem robežpunktiem, teica amatpersona. Patiesībā "Hamās" bija vairāk nekā 60 uzbrukuma maršrutu.
Amatpersona teica, ka dažas stundas pirms uzbrukuma bija pazīmes, kas liecināja, ka kaut kas nav kārtībā, cita starpā "Hamās" kaujinieki pārslēguši savus tālruņus uz Izraēlas SIM kartēm.
Pieņēmums, ka "Hamās" nevēlas karu, lēmumu pieņēmējus atturēja no rīcības, kas varētu novērst uzbrukumu.
Ziņojumā armijai pārmesta pārlieka pārliecība par savām zināšanām un nepietiekamas šaubas par savām pamatkoncepcijām un uzskatiem.
Ziņojumā nav vainoti konkrēti karavīri vai virsnieki, taču tas, visticamāk, bruģēs ceļu izvērtējumam armijā un iespējamai atlaišanai.
Daži augsta ranga virsnieki jau ir atkāpušies no amata, bet ģenerālštāba priekšnieks Herci Halevi amatu pametīs nākamnedēļ.
Izraēlas karavīri paliks buferzonā
Izraēlas karavīri uz nenoteiktu laiku paliks tā dēvētajā buferzonā Libānas dienvidos, ceturtdien pavēstīja Izraēlas aizsardzības ministrs Israels Kacs.
Ministrs pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Izraēlas karavīri paliks piecās vietās Libānas dienvidos arī pat pēc pamiera vienošanās noteiktā termiņa pagarinājuma beigām.
"Tur ir buferzona. Tas nebija viegli, bet es aizstāvēju savu viedokli, un mēs saņēmām zaļo gaismu no Savienotajām Valstīm," klāstīja Kacs.
"Mēs viņiem iedevām karti, un mēs paliekam uz nenoteiktu laiku – tas ir atkarīgs no situācijas, nevis no laika," runājot konferencē, sacīja ministrs.
Izraēlas karavīriem bija jāatkāpjas no Libānas dienvidiem 18. februārī saskaņā ar 27. novembrī noslēgto pamiera vienošanos.
Termiņa dienā Kacs paziņoja, ka Izraēlas bruņotie spēki paliks buferzonā Libānā ar piecām kontroles pozīcijām.
Ārlietu ministrs Gideons Saars tās nosauca par stratēģiski svarīgiem punktiem, kas nepieciešami drošībai.
Viņš toreiz sacīja, ka Izraēla uz laiku paliks šajos piecos punktos, līdz Libāna pilnībā īstenos savu vienošanās daļu.
Libānas prezidents Žozefs Auns un citi valsts vadītāji uzstāja, ka jebkāda Izraēlas klātbūtne Libānas teritorijā ir okupācija.
Izraēla un "Hizbollah" noslēdza pamiera vienošanos 27. novembrī. Vienošanās sākotnēji paredzēja, ka Izraēla atvilks savus karavīrus no Libānas dienvidiem 60 dienu laikā, un šajā teritorijā izvietosies Libānas armija un ANO miera uzturētāji (UNIFIL).
Taču janvārī Izraēla paziņoja, ka atlikusi karavīru izvešanu no Libānas dienvidiem, jo Beirūta vēl nav pilnībā izpildījusi savu pamiera vienošanas daļu, un termiņš Izraēlas karavīru izvešanai tika pagarināts līdz 18. februārim.
Vienošanās arī paredz, ka "Hizbollah" atkāpsies uz ziemeļiem no Litani upes, apmēram 30 kilometrus no robežas, un likvidēs savu militāro infrastruktūru Libānas dienvidos.
Kopīgā paziņojumā ANO sūtne Žanīna Henisa-Plashārta un UNIFIL norādīja, ka, beidzoties noteiktajam termiņam, kas paredz Izraēlas armijas izvešanu un Libānas armijas izvietošanu, jebkāda turpmāka šā procesa kavēšanās nav tas, uz ko mēs cerējām, un tas ir 2006. gada Drošības padomes rezolūcijas, ar kuru tika izbeigts iepriekšējais Izraēlas un "Hizbollah" karš, pārkāpums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
