Tramps Stārmeram nesola cerēto Ukrainas jautājumā; atgādina, ka tic Putina dotajam vārdam  (13)

Tramps deva cerību Stārmeram uz ātru tirdzniecības vienošanos, kas ļautu Lielbritānijai izvairīties no augstiem muitas tarifiem, un Stārmers nodeva Trampam karaļa Čārlza III uzaicinājumu apmeklēt Lielbritāniju oficiālā valsts vizītē, taču Ukrainas jautājumā britu premjers nedzirdēja no Baltā nama saimnieka cerēto.

Tramps, kurš ir satraucis Eiropas galvaspilsētas, sākot tiešas sarunas ar Krieviju par kara izbeigšanu Ukrainā bez Kijivas un tās sabiedroto iesaistes, paziņoja, ka ir panākts liels progress ceļā uz vienošanos, lai izbeigtu Maskavas uzsākto karu, un ka sarunas nonākušas izšķirošā posmā.

"Tas vai nu notiks diezgan drīz, vai arī nenotiks vispār," preses konferencē paziņoja Tramps.

Viņš arī izteicās, ka ļoti ciena Ukrainas prezidentu Volodimiri Zelenski, lai gan iepriekš viņu nodēvēja par diktatoru. "Vai es tā teicu? Es nevaru noticēt, ka es to teicu," komentējot savus iepriekšējos izteikumus, sacīja Tramps.

Tajā pašā laikā ASV prezidents saglabāja atturību jautājumā par ASV atbalstu drošības jomā, ko Lielbritānija un Francija vēlas saņemt apmaiņā pret iespējamo miera uzturētāju izvietošanu Ukrainā, ja ar Krieviju tiks panākta vienošanās par kara izbeigšanu.

ASV prezidents paziņoja, ka ir atvērts daudzām lietām attiecībā uz drošības garantijām, bet vispirms vēlas panākt vienošanos starp Krieviju un Ukrainu. Tramps piebilda, ka, viņaprāt, Putins turēs savu vārdu, noraidot Stārmera brīdinājumus, ka pamiers bez ASV atbalsta ļaus Krievijai atkal iebrukt Ukrainā.

"Mums ir jāpanāk miers," kopīgajā preses konferencē ar Trampu sacīja Stārmers, uzsveros, ka "tas nedrīkst būt miers, kas atalgo agresoru".

Britu premjers arī paziņoja, ka Lielbritānija ir gatava iesaistīties ar karavīriem un lidmašīnām, lai atbalstītu miera vienošanos.

Ukrainas jautājumā Stārmeram, līdzīgi kā Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, vizītē Vašingtonā neizdevās dzirdēt no Trampa vēlamo, bet citos jautājumos premjerministra vizīte izdevusies diezgan veiksmīga.

Tramps izteicās, ka ir labas izredzes panākt lielisku tirdzniecības vienošanos, kas varētu palīdzēt Lielbritānijai izvairīties no tarifiem, ar kuriem viņš draudējis citām valstīm. Atbildot, uz jautājumu, vai britu premjerministrs viņu ir pārliecinājis neieviest tarifus, Tramps ar smaidu sejā sacīja, ka Stārmers ir ļoti centies.

Stārmers Ovalajā kabinetā pasniedza Trampam karaļa vēstuli, kurā Tramps uzaicināts valsts vizītē, kas viņam būs jau otrā šāda vizīte. Parasti ASV prezidentiem tiek izsniegts tikai viens šāds ielūgums.

Tramps jau apmeklēja Lielbritāniju valsts vizītē 2019. gada jūnijā sava pirmā termiņa laikā. Toreiz viņu uzņēma karaliene Elizabete II.

"Nekad iepriekš tas nav noticis. Tas ir patiesi vēsturiski," komentējot otro ielūgumu, sacīja Stārmers.

Tramps paziņoja, ka ir pagodināts pieņemt šo ielūgumu, un apmeklēs Lielbritāniju kopā ar pirmo lēdiju Melāniju Trampu.

Atgriežoties pie Ukrainas jautājuma, visa pasaule tagad uzmanīgi sekos Trampa sarunām ar Zelenski, kas paredzētas šodien Baltajā namā. Sagaidāms, ka abi līderi parakstīs vienošanos, kas Vašingtonai nodrošinās ekskluzīvu piekļuvi Ukrainas derīgajiem izrakteņiem, ko Tramps ir pieprasījis kā atmaksu par ASV militāro palīdzību Kijivai. Zelenskis cerēja, ka līgumā būs iekļautas ASV drošības garantijas, taču, pēc visa spriežot, tādu nebūs.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien vēl uz gadu pagarināja vairākas sankcijas, kas noteiktas pret Krieviju, reaģējot uz tās "rīcību un politiku" Ukrainā.

Šiem ierobežojumiem "jāpaliek spēkā arī pēc 2025. gada 6. marta", teikts paskaidrojumā, kas publicēts ASV Federālā reģistra tīmekļa vietnē.

Tajā ir uzskaitītas sankcijas, kas noteiktas 2014., 2018. un 2022. gadā ar dažādu ASV prezidentu – Baraka Obamas, paša Trampa un Džo Baidena – dekrētiem. Pirmās no tām bija reakcija uz Krimas aneksiju, savukārt 2022. gadā ierobežojumi tika noteikti, reaģējot uz Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā.

Dokumentā secināts, ka "šajos rīkojumos minētās [Krievijas] darbības un politika joprojām rada milzīgus un ārkārtējus draudus ASV nacionālajai drošībai un ārpolitikai".