Piektdien Baltajā namā notikušais publiskais strīds starp ASV un Ukrainas prezidentiem ir notikums, kas ieies vēsturē – tas vēl vairāk izgaismo ASV un Eiropas attālināšanos, kuras iezīmes vērojamas kopš Donalda Trampa otrās prezidentūras sākuma, vēsta raidsabiedrība CNN, piedāvājot piecus galvenos secinājumus pēc šī incidenta.
Piektdien, 28. februārī, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ieradās vizītē Baltajā namā, kur tikās ar ASV līderi Donaldu Trampu un viceprezidentu Džeimsu Deividu Vensu. Tomēr saruna pārauga publiskā strīdā, Trampam un Vensam pārmetot Zelenskim "nepateicību" un nevēlēšanos noslēgt mieru ar Krieviju. Rezultātā arī netika parakstīta vienošanās par Ukrainas retzemju resursiem.
Izmaiņas transatlantiskajās attiecībās jau bija redzamas
Bezprecedenta ainas, kas piektdien piedzīvotas Ovālajā kabinetā, satrieca Rietumu sabiedrotos, taču ir turpinājums jau nedēļām ilgām pārmaiņām transatlantiskajās attiecībās, ko ar saukli "Amerika pirmajā vietā" sākusi ieviest Baltā nama jaunā administrācija.
Pārmaiņas pirmo reizi kļuva acīmredzamas, kad ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets februārī paziņoja, ka Kijivas pievienošanās NATO nav reāla. Tāpat viņš deva mājienus par piekāpšanos Krievijai un norādīja, ka ASV Eiropas un Ukrainas drošību vairs neuzskata par prioritāti, raksta CNN.
Vēlāk Venss Minhenē uzstājās ar runu, pārmetot Eiropas līderiem vārda brīvības apspiešanu, migrācijas nekontrolēšanu, attiekšanos sadarboties ar galēji labējām partijām. Tāpat viņš apgalvoja, ka lielākie draudi Eiropai "nāk no iekšienes", nevis Ķīnas un Krievijas.
Savukārt Tramps jau ir nepatiesi apsūdzējis Ukrainu kara uzsākšanā un nosaucis Zelenski par diktatoru.
Piektdien tikšanās laikā Zelenskis saņēma pārmetumus par "nepateicību". Viņu arī palūdza no Baltā nama aizbraukt.
Eiropa nostiprinās
Rietumu līderi pēc strīda Baltajā namā ātri nāca klajā ar atbalsta vārdiem Zelenskim un viņa pārstāvētajai valstij.
Sestdien Zelenskis ieradās Londonā, kur viņu kameru priekšā sirsnīgi uzņēma britu premjers Kīrs Stārmers, bet vēlāk Zelenskis tikās arī ar karali Čārlzu III.
Eiropas vienotību ar Ukrainu vēl vairāk izcēla svētdien Londonā sarīkotais drošības samits, kurā spriests par veidiem, kā panākt uguns pārtraukšanu un pastiprināt militāro atbalstu Ukrainai.
Stārmers uzsvēra, ka Rietumi atrodas "vēsturiskās krustcelēs" un ir laiks rīkoties, nevis ieslīgt garās sarunās.
NATO ģenerālsekretārs Mars Rite paziņoja, ka vēl vairākas valstis piekritušas palielināt aizsardzības izdevumus. Savukārt Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena uzsvēra, ka Eiropai ir laiks bruņoties. Viņa arī solīja šonedēļ nākt klajā ar konkrētāku plānu.
Jauns plāns kauju apturēšanai
Tikšanās laikā Francija un Lielbritānija piedāvāja alternatīvu miera vienošanos, kas ietvertu mēnesi garu ierobežotu pamieru, laikrakstam "Le Figaro" teicis Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Savukārt Stārmers sacīja, ka brīvprātīgo valstu koalīcija varētu garantēt mieru, un Lielbritānija to atbalstītu "ar zābakiem uz zemes un lidmašīnām gaisā".
Jebkurā iespējamā miera plānā būtu jāiesaistās Krievijai, taču Maskava nediktēs noteikumus "nekādām drošības garantijām", uzsvēra Stārmers. Zelenskis nav komentējis šo priekšlikumu, bet Maskava jau paziņoja, ka nepiekritīs Eiropas karavīriem kā miera uzturētājiem.
ASV atbalsts joprojām ir nepieciešams
Pēc Londonas samita ir skaidrs, ka ASV atbalsts Ukrainas miera centienos joprojām ir izšķiroši svarīgs, raksta CNN. Stārmers uzsvēra, ka jebkuram plānām būs nepieciešams "spēcīgs ASV atbalsts".
Pēc katastrofālās vizītes Vašingtonā Zelenksis ir vairākkārt izteicis pateicību gan par ASV, gan Eiropas militāro atbalstu. "Nav bijusi diena, kad mēs nebūtu izjutuši pateicību," svētdien teica Zelenskis.
Sestdien Zelenskis pauda, ka Ukraina ir gatava parakstīt retzemju minerālu darījumu ar ASV, skaidrojot, ka tas nāks par labu tikai Krievijai, ja ASV pārtrauks atbalstīt Ukrainu. ASV viņš raksturoja kā stratēģisko partneri.
Putina uzvara
Kremlis nav bijis dāsns komentāros par piektdienas notikumiem Ovālajā kabinetā, taču Krievijas propagandas mediji un amatpersonas ir izrādījušas prieku.
Maskava tagad cer, ka turpināsies sarunas par ASV un Krievijas attiecību atjaunošanu. Lai gan oficiāli nekas izskanējis nav, tiek mēļots, ka jau drīzumā varētu notikt Trampa un Putina tikšanās, raksta CNN.
Februārī Saūda Arābija jau notika ASV un Krievijas sarunu pirmā kārta bez Ukrainas piedalīšanās. CNN rīcībā ir informācija, ka notiek gatavošanās otrajai sarunu kārtai, kurās, visticamāk, Ukraina atkal nebūs aicināta piedalīties.
Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Maiks Valcs ir norādījis, ka ASV vēlētos jaunu vadību Ukrainā un ka drošības garantijas ir iespējamas tikai apmaiņā pret piekāpšanos teritoriju jautājumā.
Piektdienas konflikts arī licis uzvirmot pārmetumiem, ka ASV vairāk rūpējas par Krievijas, nekā sabiedroto interesēm. Demokrātu senators Kriss Mērfijs komentārā CNN norādīja, ka "Baltais nams ir kļuvis par Kremļa roku".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
