Kā teikts ANO Pasaules meteoroloģijas organizācijas (WMO) biļetenā par ozona slāņa sezonālo noārdīšanos, ozona caurums tuvāko pāris nedēļu laikā sasniegs maksimālos apmērus.
"Iespējams, ka tas nepārsniegs līdzšinējos rekordus, bet paplašināšanās liecina, ka ozona slāņa noārdīšanās turpinās, un pieņēmumi par tā iespējamo atveseļošanos vēl jāpierāda," preses brīfingā sacīja organizācijas vadošais eksperts ozona jautājumos Geirs Brātens.
Pagājušajā mēnesī ASV zinātnieki pavēstīja, ka ozona slāņa noārdīšanās apstājusies, bet būs vajadzīgi gadu desmiti, kamēr tas sāks atjaunoties.
WMO prognozē, ka ozona slāņa caurums virs Dienvidpola un Antarktīdas, kura platība patlaban sasniegusi 27 miljonus kvadrātkilometru, nedēļas laikā varētu pieaugt vēl par miljonu kvadrātkilometru, tuvojoties 2000. un 2003.gada rekordiem.
Kā norādīts WMO biļetenā, kas veltīts ikgadējai Starptautiskajai ozona slāņa aizsardzības dienai, caurums pārvirzījies pāri Patagonijai Argentīnas dienvidos, izraisot būtisku ultravioletā starojuma intensitātes palielināšanos.
Daudzi pētnieki norāda, ka aizpērn cauruma platība sasniedza 29 miljonus kvadrātkilometru - vairāk nekā jebkad iepriekš, atsedzot kaitīgajam starojumam Dienvidamerikas tālākos dienvidus.
Toties pērn tika ziņots, ka ozona caurums virs Antarktīdas ir aptuveni par piektdaļu mazāks nekā 2003.gadā - tikai aptuveni 24 miljoni kvadrātkilometru.
"Var runāt par zināmu stabilizēšanos, [..] bet būtu pāragri apgalvot, ka situācija uzlabojas," norādījis Brātens.
Kā savā paziņojumā uzsvēris ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans, 189 pasaules valstis, kas ratificējušas 1987.gadā pieņemto Monreālas protokolu, samazinājušas ozona slānim kaitīgo vielu ražošanu par aptuveni 1,5 miljoniem tonnu gadā. Taču jaunattīstības valstis daudzu savu saistību izpildē "vēl ir tikai pusceļā". Savukārt turīgajām valstīm vēl jāatsakās no vairāku vielu ražošanas.
"Ir būtiski saglabāt modrību attieksmē pret šīm briesmām, lai novērstu saslimšanu ar ādas vēzi, kataraktu un citus draudus veselībai," norādījis Annans.
Ozona cauruma apmērus parasti var precīzi izvērtēt tikai septembra beigās, jo augusts un septembris Dienvidpolā ir gada aukstākie mēneši. Oktobra sākumā tur pamazām kļūst siltāks un ozona slānis sāk atjaunoties.