ANO tiesnesis Volfgangs Šomburgs kritizēja gaidāmo gāztā Irākas līdera Sadama Huseina tiesāšanu īpašā Irākas tiesā un pauda viedokli, ka šim nolūkam labāk kalpotu īpaši veidota starptautiska tiesa.
Izmantojot ASV juristu padomus, Irākas tiesa dažā ziņā iegūst iezīmes, kas liek domāt par "uzvarētāja taisnību", intervijā Vācijas ziņu aģentūrai DPA sacīja vācu tiesnesis, kas piedalās ANO starptautiskajos tribunālos, kuri izskata Dienvidslāvijā un Ruandā izdarītos kara noziegumus.

Prāva pret Sadamu Huseinu, kas tiek apsūdzēts noziegumos pret cilvēci, sāksies trešdien - 19.oktobrī.

"Ņemot vērā, ka Amerikas Savienotās Valstis nesadarbojas ar pastāvīgo starptautisko krimināltiesu Hāgā, būtu vajadzējis izveidot tribunālu, ko atbalsta visa starptautiskā kopiena, kā tas bija gadījumos ar Dienvidslāviju, Ruandu un Sjerraleoni," sacīja Šombergs.

Kā uzsvēra tiesnesis, kopš Nirnbergas prāvas pret nacistu līderiem pēc Otrā pasaules kara notikusi attīstība starptautiskas kriminālās jurisdikcijas virzienā, taču Sadama Huseina prāva šai ziņā uzskatāma par regresu.

Nirnbergas prāvu, ko pēc kara rīkoja sabiedrotie, vēlāk kritizēja autoritatīvi tieslietu eksperti, kas norādīja, ka uzvarētāji nedrīkstētu nostāties tiesnešu lomā.

Šombergs piebilda, ka pašreizējā situācijā, kad Irākā valda vardarbība un spriedze kopienu attiecībās, ir grūti cerēt, ka prāva pret Sadamu Huseinu būs taisnīga un ļaus noskaidrot patiesību.

Pēc viņa teiktā, pat godprātīgākajam tiesnesim būtu grūti nonākt pie taisnīga sprieduma apstākļos, kad pastāv spiediens un nav iespējams distancēties no lietas.

Būdams speciālists starptautisko krimināltiesību jomā, Šomburgs kritizēja arī "patvaļīgi izraudzīto laika posmu", kurā izdarītos pārkāpumus var izskatīt Irākas tiesa, - tās jurisdikcijā ietilpst noziegumi, kas izdarīti no 1968. līdz 2003.gada maija sākumam.

Viņš pievērsa uzmanību apstāklim, ka Sadamam Huseinam vispār nav izvirzītas apsūdzības nopietnākajos likumpārkāpumos, par kuriem viņš tiek turēs aizdomās, savukārt izvirzītās apsūdzības attiecas uz nenozīmīgākiem noziegumiem. Ja viņš par tiem tiktu notiesāts uz nāvi - un šāda iespēja pastāv, tad "plašāks kopsakars tā arī nekad netiks izmeklēts," sacījis tiesnesis.

Gadījumos, kad tiesa veic rūpīgu izmeklēšanu par genocīdu un kara noziegumiem, tas nereti sekmē nācijas politisko izlīgumu, kā to apliecinājuši ANO tribunāli, kas izskata Dienvidslāvijā un Ruandā izdarītos kara noziegumus, sacījis Šombergs.

"Kāpēc lai šāda attieksmes maiņa nebūtu iespējama arī Irākas tautā?" vaicāja tiesnesis. "Mums nevajadzētu atteikties no cerības, ka iespējama nesaraujama patiesības, taisnīguma un miera trīsvienība - pat Irākā," viņš piebilda.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit