Polija piektdien nodeva atklātībai kādreizējā Varšavas pakta slepenos dokumentus, kas apliecina, ka šis Padomju Savienības vadītais militārais bloks bija gatavs kodolkaram ar NATO, kas nozīmētu Eiropas valstu iznīcināšanu.
"Šim dokumentam ir ārkārtīgi svarīga nozīme sabiedrības izglītošanā par to, kā Polija aukstā kara laikos pret savu gribu kļuva par PSRS sabiedroto," preses konferencē sacīja Polijas aizsardzības ministrs Radoslavs Sikorskis.

Aptuveni 700 slepeno arhīvu dokumenti tagad tiks nodoti Nacionālajam arhīvu institūtam, kur tos varēs pētīt vēsturnieki.

Vienam no šiem dokumentiem pievienota karte, kurā parādīta iespējamā PSRS un Austrumeiropas valstu karaspēka pārvietošanās un kodoltriecienu mērķi Varšavas pakta un NATO kara gadījumā.

"Tajā parādīta klasiska Varšavas pakta darbība, proti, pretuzbrukumus, jo "progresa spēki" nekad neuzbrūk pirmie, un iezīmēts viss ceļš līdz pat Atlantijas okeānam," stāstīja Sikorskis. "Norādīti arī iespējamie mērķi, pret kuriem varētu tikt vērsti gan padomju spēku, gan NATO kodoluzbrukumi."

"Redzēt šo karti - tas ir satriecošs pārdzīvojums, jo tā rāda, ka mūs varēja aicināt piedalīties operācijā, kuras rezultātā mūsu valsts varēja tikt iznīcināta," piebilda Polijas aizsardzības ministrs.

Polijas konservatīvie, kas septembrī uzvarēja vēlēšanās bijušos komunistus, solījuši atvērt komunistu varas laika arhīvus, lai celtu gaismā patiesību par šo laiku valstī.

"Lai veidotu nākotni, jāizzina patiesība par pagātni," ārvalstu reportieriem sacīja jaunais Polijas premjerministrs Kazimežs Marcinkēvičs. Viņš noraidīja bažas, ka arhīvu atvēršana varētu vēl vairāk pasliktināt Varšavas jau tās saspringtās attiecības ar Maskavu.

Pēc Sikorska teiktā, atslepenotie dokumenti sniedz vērtīgu informāciju arī par Varšavas pakta invāziju Čehoslovākijā 1968.gadā, kad tika apspiests tā dēvētais Prāgas pavasaris un sabruka cerības, ka komunismu iespējams pārveidot reformu ceļā, panākot vārda brīvību un cilvēktiesību ievērošanu.

Domājams, ka šie dokumenti varētu ietvert daudz nepatīkamas informācijas par augstām komunistiskā režīma laika amatpersonām un militārpersonām, tai skaitā ģenerāli Vojcehu Jaruzeļski, kas 1981.gadā, būdams partijas līderis un valdības vadītājs, izsludināja karastāvokli, lai apspiestu arodapvienības "Solidaritāte" sākto kustību par demokrātiju valstī.

Kā skaidro pats Jaruzeļskis, ar šo savu lēmumu viņš gribējis novērst PSRS invāziju Polijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit