Avīze "The Washington Post" šomēnes rakstīja, ka pirms gandrīz četriem gadiem, pēc 11.septembra terora uzbrukumiem ASV pilsētām, CIP esot izveidojusi slepenu cietumu sistēmu ar objektiem astoņās valstīs, arī Austrumeiropā.
ASV bāzētā cilvēktiesību aizstāvības organizācija "Human Rights Watch" identificējusi Rumāniju un ES dalībvalsti Poliju kā valstis, kuras CIP varētu būt izmantojusi šajā slepenajā operācijā, taču abas valstis to noliedz.
Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis pirmdien atkārtoti noraidīja šādu iespēju.
"Polijas teritorijā šādu cietumu nav (..) un tādu nekad nav bijis," teica Kvasņevskis.
Fratīni pavēstīja, ka pagājušajā nedēļā augsta EK amatpersona, apmeklējot Vašingtonu, jautājumu par iespējamajiem CIP slepenajiem cietumiem uzdevusi Baltajā namā un Valsts departamentā, taču ASV amatpersonas esot pieprasījušas atbildes sniegšanai papildus laiku.
Atbildot uz jautājumu par iespējamām sekām ES un ASV attiecībās, Fratīni teica: "Mūsu attieksme būs atkarīga no tā, cik ilgu laiku vajadzēs, lai Vašingtona reaģētu uz izteiktajām apsūdzībām."
Viņš piebilda, ka ES pirmā prasība ASV būs "ļoti bargi sodīt" vainīgos.
Eiropas padome (EP) pagājušajā nedēļā sāka izmeklēt apsūdzības, dodot 45 organizācijas dalībvalstīm trīs mēnešus laika, lai tās nodotu atklātībai visu, kas tām zināms par iespējamo terorismā aizdomās turamo nelikumīgu ieslodzīšanu vai par nelegāliem lidojumiem šādu aizdomās turamo transportēšanai caur kontinenta gaisa telpu.
Fratīni norādīja, ka jautājums par slepeno aizdomās turamo transportēšanu, izmantojot ES dalībvalstu gaisa telpu un lidlaukus, ir risināms pašu dalībvalstu un Vašingtonas starpā. Vismaz astoņas no ES dalībvalstīm jau pieprasījušas no ASV paskaidrojumus šajā lietā.
Vācijas amatpersonas vēsta, ka jaunais ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers šo jautājumu apspriedīs savas vizītes laikā Vašingtonā, kas sākas pirmdien.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!