Krievijas rūpniecības un enerģētikas ministrs Viktors Hristenko pirmdien tikšanās laikā ar prezidentu Vladimiru Putinu paziņoja, ka Baltijas cauruļvadu sistēma pāriet uz līmeni, kurā ik gadu paredzēts pārsūknēt 65 miljonus tonnu gadā.
Papildus tam viņš paziņoja, ka cauruļvadu sistēmas ekoloģiskajai drošībai būtu jākļūst par paraugu Baltijas valstīm.

Saskaņā ar Hristenko teikto, projekta kopējās izmaksas bijušas 2,2 miljardi ASV dolāru, raksta “Ņezavisimaja gazeta”.

Ministrs arī paziņoja, ka Baltijas valstu līderi velti satraucas par Baltijas cauruļvadu sistēmas ekoloģisko drošību. “Sākotnēji tika runāts par to, ka sistēma negatīvi ietekmēs Baltijas valstu ekoloģiju. Taču mēs esam sasnieguši augstākos standartus, un tas ir piemērs daudziem citiem projektiem un termināliem visā Baltijā kopumā, kā arī katrai Baltijas jūras valstij atsevišķi”.

Jau ziņots, ka 2001.gada decembrī tika nodota ekspluatācijā jēlnaftas transportēšanas projekta "Baltijas cauruļvadu sistēma" (BCS) pirmā kārta. BCS ietver jēlnaftas termināli Primorskas ostā un naftas vadu, pa kuru terminālim tiek piegādāta Timānas-Pečoras, Rietumsibīrijas un Urālu-Pievolgas atradnēs iegūtā jēlnafta.

Pēc BCS darbības uzsākšanas 2002.gadā Krievijas jēlnaftas tranzīts caur Ventspils ostu samazinājās divas reizes - līdz 7,5 miljoniem tonnu, bet kopš 2003.gada jēlnafta pa cauruļvadu uz Ventspili netiek transportēta.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit