Krievijas prezidents Vladimirs Putins svētdien sasaucis Krievijas drošības padomes sēdi, lai runātu par Krievijas attiecībām ar Gruziju, un salīdzinājis pašreizējo Tbilisi vadību ar kādreizējo "Staļina labo roku", PSRS iekšlietu tautas komisāru Lavrentiju Beriju.
Pirmo reizi runādams atklātībā par nedēļas vidū iezīmējušos Maskavas un Tbilisi attiecību saasinājumu, Putins apsūdzēja Gruziju, ka tā mēģinot provocēt Krieviju, paļaudamās uz ārvalstu atbalstītājiem.

"Ir pilnīgi skaidrs, ka šie cilvēki cenšas aizskart, izprovocēt Krieviju. Viņi uzskata, ka aiz savu ārvalstu sponsoru mugurām var justies ērti un droši, bet vai tas tiešām ir tā?" Krievijas prezidents vaicāja padomes sēdē.

Pieminot Krievijas militārpersonu aizturēšanu Gruzijā sakarā ar apsūdzībām spiegošanā, Putins to raksturoja kā "neslēptu Lavrentija Berijas politikas pārmantojamību".

Tikmēr Krievijas mediji vēsta, ka Gruzijas Iekšlietu ministrija apsūdzējusi aizturētos virsniekus ne vien spiegošanā, bet arī diversijās un teroristiskā darbībā. Ministrija publiskojusi videometriālus un telefona sarunu ierakstus, kas norāda uz viņu saistību ar elektrolīniju, dzelzceļa un naftasvada spridzināšanu 2004.gadā, kā arī sprādzienu pie Gori pilsētas policijas departamenta ēkas 2005.gadā, kas prasīja trīs cilvēku dzīvības.

Tbilisi svētdien arī apsūdzēja Putinu slepenās sarunās ar Gruzijas separātistu līderiem un viņu atbalstīšanā.

Gruzijas varas iestādes pavēstīja, ka Putins ar Abhāzijas un Dienvidosetijas līderiem sestdien ticies Melnās jūras kūrortā Sočos, kur viņš pavada brīvdienas.

Gan Abhāzijas līderis Sergejs Bagapšs, gan Dienvidosetijas līderis Eduards Kokoiti bija ietverti Sočos piektdien notikušā investīciju foruma "ārvalstu viesu" sarakstā. Forumu apmeklēja arī Putins.

Kā ziņots, jau tā sarežģītajās Krievijas un Gruzijas attiecībās radās vēl lielāks saspīlējums, kad Tbilisi varas iestādes aizdomās par spiegošanu nedēļas vidū aizturēja sešas Krievijas militārpersonas.

Krievija, atbildot uz šādu rīcību, atsauca lielāko daļu savu Gruzijā strādājošo diplomātu un pavēstīja par militārā kontingenta izvešanas pārtraukšanu no divām savām armijas bāzēm Gruzijā.

Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, kurš pie varas nokļuva pēc 2003.gada "rožu revolūcijas", iepriekš solījis no jauna atgūt kontroli pār Abhāziju un Dienvidosetiju.

Taču Krievijas amatpersonas, nokaitinātas par Saakašvili centieniem izveidot ciešākas attiecības ar ASV un Eiropas Savienību (ES), kā arī ieceri iestāties NATO, paziņoja, ka Gruzijas līderis plāno atgūt abas minētās autonomijas ar varu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit