Šāda informācija publicēta laikā, kad Ziemeļkorejas līderis Kims Čenirs atrodas vizītē Krievijā.
"Strādnieki strādā bez maksas vai arī par nenozīmīgu samaksu. Tādā veidā viņi nomaksā savas valsts parādu," laikrakstam paziņoja Krievijas Ekonomiskās attīstības un tirdzniecības amatpersona, kura vēlējās palikt anonīma.
Amatpersona sacīja, ka šos strādniekus klasificē kā "eksportu" no Ziemeļkorejas un šādi strādnieki formāli veido 90 procentus no Ziemeļkorejas ik gadus Krievijā importēto "preču" kopapjoma.
Publikācijā nav sniegta sīkāka informācija par to, kas ir šie strādnieki un kādus darbu viņi veic. Tomēr laikraksts citēja iepriekšējos "Amnesty International" ziņojumus, ka ziemeļkorejieši joprojām tiek izmantoti kalnrūpniecības un mežu darbos Sibīrijā.
Ziemeļkorejas vēstniecības pārstāvis paziņoja, ka neko nezina par šādu vienošanos par darbaspēka izmantošanu. Savukārt Krievijas amatpersona sacīja, ka "importētie strādnieki" pērn palīdzējuši samazināt Ziemeļkorejas gigantisko 3,8 miljardu dolāru (2,4 miljardi latu) lielo parādu par vairāk nekā 50 miljoniem dolāru.
Ja Ziemeļkorejas pilsoņi tiek piespiesti strādāt bez samaksas, izpildot šādu vienošanos, tad abas valstis būs pārkāpušas 1927.gada konvenciju pret verdzību, paziņoja cilvēktiesību aktīvisti.
Ņujorkā bāzētās cilvēktiesību organizācijas "Human Rights Watch" informēja par ziņojumiem par šādu nometņu pastāvēšanu, kur Krievijas apsardze korejiešu strādniekiem liedz jebkādu pārvietošanās brīvību. Šādas soda iestādes pastāvēja PSRS laikos saskaņā ar abu valstu līgumu, taču oficiāli slēgtas 1993.gadā.
"Amnesty International" uzskata, ka šo līgumu atjaunoja 1995.gadā ar minimāliem uzlabojumiem strādnieku turēšanas apstākļos, ieskaitot minimālās samaksas, kas ļauj strādniekiem "triju gadu darba laikā ietaupīt tik daudz naudas, lai varētu iegādāties televizoru vai ledusskapi", teikts ziņojumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!