Pēc "Gasum" vadītāja Antero Jannesa vārdiem, šāds savienojums palielinās Somijas gāzes piegāžu drošību, jo nepieciešamības gadījumā būs iespējams pieslēgties lieliem gāzes apjomiem.
Pēc speciālistu prognozēm, gāzes patēriņš Somijā drīzumā palielināsies līdz 13% no visa energoresursu patēriņa. Naftas kompānija "Neste" sāks izmantot dabasgāzi savā dīzeļdegvielas rūpnīcā Porvo. Turklāt 2007.gada sākumā varētu tikt pieņemti lēmumi par jaunu gāzes elektrostaciju būvi Espo un Turku.
Pašlaik Somijā jau tiek veikta Ziemeļeiropas gāzes vada ekoloģiskā ekspertīze, jo gāzes vads Somu jūras līcī atradīsies Somijas ekonomiskās zonas tiešā tuvumā.
Kā ziņots, Ziemeļeiropas gāzes vads ir principiāli jauns Krievijas dabasgāzes transportēšanas maršruts, kura raksturīga iezīme ir tā, ka tas nešķērso tranzītvalstu teritorijas, tādējādi Krievijai samazinot riskus un gāzes transportēšanas izmaksas.
Gāzes vada celtniecība tika sākta pagājušā gada decembrī. Gāzes vads sākas no Babajevas ciema aptuveni 400 kilometrus no Viborgas pie Somu jūras līča, bet pēc tam tiks būvēts aptuveni 1200 kilometrus garš gāzes vada posms Baltijas jūrā, kas savienos Viborgu un Greifsvaldi Vācijas ziemeļaustrumos.
Paredzēts, ka gāzes vada būvniecība izmaksās aptuveni 10,5 miljardus dolāru (5,55 miljardus latu). Sauszemes posma izmaksas būs aptuveni seši miljardi dolāru (3,17 miljardi latu), bet jūras posms izmaksās 4,5 miljardus dolāru (2,38 miljardus latu).
Gāzes vada būves projektā piedalās "Gazprom" un Vācijas kompānijas E.ON un BASF. Vienošanās par Ziemeļeiropas gāzes vada būvi tika parakstīta pagājušā gada septembrī Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizītes laikā Berlīnē. No Vācijas puses to noslēdza toreizējais kanclers Gerhards Šrēders.
Pret gāzes vada būvi, apejot Baltijas valstu un Polijas teritoriju, asi iebilduši Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un īpaši Polijas pārstāvji, apsūdzot arī Eiropas Savienības dalībvalsti Vāciju savu bloka partneru interešu ignorēšanā. Izskanējušas arī bažas par projekta negatīvo ietekmi uz vidi.