Rozanders norādījis, ka uz Zviedriju vesta kara tehnika, lai zviedru eksperti to varētu izanalizēt, jo Igaunijā nav bijis iespējams izpētīt Krievijas elektroniku. Tādējādi Rozanders piebildis, ka Zviedrija tikai nākusi pretim igauņu vēlmēm.
Zviedri arī it kā esot sūtījuši uz Igauniju dokumentu ar kara tehnikas analīžu rezultātiem, taču jautājums, kāda tehnika īsti atradusies uz prāmja "Estonia", joprojām nav skaidrs, jo parlamenta īpašajai komisijai nav izdevies atrast minēto dokumentu, sacījis komisijas pārstāvis Jarno Laurs.
Zviedrijas vēstniecība paskaidrojusi, ka šāds dokuments nav sūtīts. Par dokumentu nekas nav zināms arī Igaunijas amatpersonām.
Rozandera apgalvojumu nav apstiprinājis arī neviens no komisijas aptaujātajiem cilvēkiem vai rakstveida avotiem.
Paliek neskaidrs jautājums arī, kas pēc tam noticis ar kara tehniku un kurš no igauņiem bijis atbildīgs par tās pārvadāšanu.
Rozanders sacījis, ka par to atbildējis kāds no cilvēkiem, kurš bijis atbildīgs par valsts ārējo drošību. Precīzāku informāciju par šo cilvēku bijušais Zviedrijas kara izlūkošanas priekšnieks gan nav sniedzis.
Īpašās komisijas pārstāve Evelina Sepa uzskata, ka šim cilvēkam bija jābūt no premjera kancelejas.
Pasažieru prāmis "Estonia" nogrima 1994.gadā Baltijas jūrā netālu no Somijas piekrastes vētras laikā, aizraujot dzelmē 852 cilvēku dzīvības. Kad katastrofas vietu sasniedza glābēji, ledainajā ūdenī bija izdzīvojuši tikai 137 cilvēki.
Pasažieru vidū bija 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši. Prāmja "Estonia" nogrimšana ir Eiropā traģiskākā miera laika jūras katastrofa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!