Arheologi norādījuši - ar magnetometru palīdzību atklāti vairāki desmiti pavardu un, domājams, visā ielejā atradušās mājas. Speciālisti mājokļu atrašanās vietās atraduši arī mēbeļu atliekas.
Pētījumā konstatēts, ka ēku atliekas saglabājušās no laika starp 2600. un 2500.gadu pirms mūsu ēras, norādījuši arheologi. Šis periods sakrīt ar leģendārās Stounhendžas izveides laiku, liekot speciālistiem domāt, ka cilvēki, kas dzīvoja šajās ēkās, bija atbildīgi par megalītu izkārtošanu.
Atklātās ēkas veido lielāko neolīta perioda ciematu, kāds jebkad atklāts Lielbritānijā. Pāris līdzīgas neolīta laika ēkas ir atklātas Orkneju salās pie Skotijas krastiem.
Atklājums apstiprina teoriju, ka Stounhendža netika uzbūvēta izolēti, bet bija daļa no daudz lielāka reliģiskā kompleksa, kas tika izmantots bēru rituāliem.
Zinātnieki pagaidām paspējušo izpētīt tikai nelielu daļu no visas teritorijas, kas atrodas aptuveni 3,2 kilometru attālumā no Stounhendžas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!