Tas ir vēl viens zviedru zinātnieku secinājums, kas atšķiras no oficiālajā ziņojumā par prāmja "Estonia" katastrofu esošajiem datiem. Oficiālajā ziņojumā teikts, ka prāmī ieplūda 300-600 tonnas ūdens.
Zviedru zinātnieki tagad vēlas noteikt, tieši cik daudz ūdens ieplūda kuģī. Ja automašīnu klājā ieplūdušais ūdens palika kuģī un neizplūda, tas varētu būt iemesls, kāpēc prāmis nogrima tik strauji.
Tās pašas universitātes zinātnieki jau agrāk secināja, ka prāmis sācis grimt divas trīs minūtes pēc plkst.1. Gala ziņojumā minēts, ka prāmis sācis grimt plkst.1.14. Starptautiskā izmeklēšanas komisija uzskata, ka prāmis nogrimis plkst.1.50, bet Gēteborgas zinātnieki - ka plkst.1.25.
Zinātnieki kopā ar saviem kolēģiem no Skotijas un Nīderlandes nodarbojas ar iespējamo prāmja katastrofas iemeslu izpēti bijušās Zviedrijas valdības uzdevumā. Zinātnieki strādās līdz martam, lai noteiktu prāmja nogrimšanas gaitu un izteiktu rekomendācijas šādu katastrofu novēršanai.
Pasažieru prāmis "Estonia" nogrima 1994.gadā Baltijas jūrā netālu no Somijas piekrastes vētras laikā, aizraujot dzelmē 852 cilvēku dzīvības. Kad katastrofas vietu sasniedza glābēji, ledainajā ūdenī bija izdzīvojuši tikai 137 cilvēki.
Pasažieru vidū bija 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši. Prāmja "Estonia" nogrimšana ir Eiropā traģiskākā miera laika jūras katastrofa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!