Asiņainais slaktiņš visā pasaulē izraisījis diskusijas par ieroču kultūru ASV, katru gadu no šautiem ievainojumiem mirst vairāk nekā 30 000 cilvēku.
Tomēr ieroču nēsāšanas tiesību atbalstītāji apgalvo, ka apšaude tikai norāda uz nepieciešamību bruņoties.
"Šī ir milzīga nagla ieroču kontroles atbalstītāju zārkā," sacīja ieroču tiesību atbalsta grupas Virdžīnijas pilsoņu aizsardzības līgas prezidents Filips Vans Klīvs. "Viņiem universitātes kompleksā bija ieroču kontrole, un tās dēļ visi šie cilvēki gāja bojā, jo neviens nevarēja sevi aizstāvēt. Cilvēkiem ir jābūt spējīgiem sevi aizstāvēt, vienmēr".
Vans Klīvs pauda pārliecību, ka slaktiņš varētu palīdzēt līgas gadiem ilgajiem centieniem panākt likuma apstiprināšanu Virdžīnijas štatā, kas ļautu studentiem universitātes kompleksā ienest ieročus.
Virdžīnijas štatā ieroci var nēsāt ikviens, kas sasniedzis 21 gadu vecumu un saņēmis attiecīgu atļauju. Tomēr lielākā daļa augstskolu ieviesusi stingrus aizliegumus teritorijā ienest ieročus.
Daudzi cerēja, ka pēc slaktiņa Virdžīnijas universitātē amatpersonas vēlēsies mainīt ieroču kultūru ASV, taču tā nav noticis.
Pat pēc slaktiņa Kolumbainas vidusskolā 1999.gadā, kam sekoja emocionāla reakcija visās ASV, ieroču likumi nemainījās.
ASV politiķi šīs nedēļas laikā izrādījuši maz interesi par jaunu ieroču kontroles likumu ieviešanu.
ASV aptuveni 40% mājsaimniecību ir ieroči, un daudzi konstitucionālās tiesības nēsāt ieroci uzskata par svētu lietu. Ietekmīgie ieroču industrijas lobētāji un ieroču nēsāšanas atbalstītāji vienmēr ir bloķējuši centienus pastiprināt ieroču kontroli.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!