Vēsturē briesmīgākais teroristu uzbrukums satricina ASV  (6)

Stundu vēlāk Pentagona ēkā Vašingtonā ietriecās trešā nolaupītā pasažieru lidmašīna, izraisot milzīgu ugunsgrēku. Arī šis lidaparāts bija nolaupīts pasažieru laineris.

Kaut gan oficiālās ASV varas iestādes pagaidām nesniedz informāciju par cilvēku upuriem Ņujorkā un Vašingtonā, amatpersonas pavēstījušas, ka sagaida "neticami lielus cilvēku upurus".

Vēlāk Pensilvānijas štatā netālu no Pitsburgas nogāzās vēl viena teroristu nolaupīta lidmašīna "Boeing 757" ar 38 pasažieriem un septiņiem apkalpes locekļiem. Lidmašīna bija ceļā no Ņūarkas uz Sanfrancisko, paziņoja aviosabiedrība "United Airlines".

Aviokompānija "American Airlines" oficiāli apstiprināja, ka Ņujorkas debesskrāpjos ietriecās divas tai nolaupītas lidmašīnas - "Boeing 767" (reiss no Bostonas uz Losandželosu) ar 81 pasažieri un 11 apkalpes locekļiem un "Boeing 575" (reiss no Vašingtonas uz Losandželosu) ar 58 pasažieriem un sešiem apkalpes locekļiem.

Īsi pēc pirmā uzbrukuma ASV un daudzās citās pasaules valstī tika evakuētas visas stratēģiski nozīmīgās valsts un finansu iestādes, ieskaitot Balto namu, Valsts kasi, ANO štābu Ņujorkā un daļēji arī NATO štābu Briselē.

ASV prezidents Džordžs Bušs speciālā preses konferencē zvērēja darīt visu, lai tiktu atrasti vainīgie šausminošajos terora aktos. "Šodien mums ir nacionālā traģēdija. Divas lidmašīnas ietriekušās Pasaules Tirdzniecības centrā terora aktā pret mūsu valsti. Es runāju ar viceprezidentu, ar Ņujorkas gubernatoru, ar FIB direktoru un devu rīkojumu, ka federālās valdības pilna apjoma līdzekļi tiks nodoti upuru un viņu ģimeņu palīdzībai un izlietoti pilna apmēra izmeklēšanai, lai atrastu tos, kuri pastrādāja šo [terora] aktu," viņš paziņoja, aicinot ar klusuma brīdi godināt bojāgājušo piemiņu.

Sākotnēji Abu Dabī televīzijā tika saņemts anonīms telefona zvans, ar kuru atbildību par terora aktiem uzņēmās Radikālā Palestīnas atbrīvošanās demokrātiskā fronte, taču vēlāk augsta tās amatpersona to noliedza.

Savukārt kāds arābu žurnālists, kuram bijusi pieeja Saūda Arābijas disidentam Osamam bin Ladenam, neilgi pēc notikušā paziņoja, ka pasaules meklētākais terorists jau pirms trijām nedēļām brīdinājis, ka viņš un viņa sekotāji veiks bezprecedenta uzbrukumu ASV mērķiem par tās sniegto atbalstu Izraēlai. Tomēr Afganistānas valdošās islama kustības "Taliban" pārstāvis drīzumā noliedza šo informāciju, apgalvojot, ka bin Ladens nav saistīts ar notikušo ASV, un uzsverot, ka viņa organizācija uz to nav spējīga.

Pasaules valstu līderi, reaģējot uz terora aktiem Amerikas Savienotajās valstīs, otrdien izteikuši gan šausmas, gan līdzjūtību.

"Pēdējo stundu laikā Ameriku piemeklējuši šokējoši notikumi," paziņoja Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs. "Mēs varam vienīgi iztēloties tās šausmas un asinspirti, kurā zaudējuši dzīvību tik daudz nevainīgu cilvēku," viņš sacīja. Blērs atteicies no sava darba plāna un atgriezies Londonā, lai sekotu notikumu attīstībai. "Šiem satriecošajiem terora aktiem nevar būt attaisnojuma," sacījis Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeks Strovs.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins izteicis dziļu līdzjūtību cilvēkiem Amerikas Savienotajās Valstīs "sakarā ar šo terora aktu, šo šausmīgo traģēdiju", Kremlī paziņojis viņa preses sekretārs Aleksejs Gromovs. Pēc viņa teiktā, Putins informēts par to tūlīt pēc notikušā.

Izraēlas aizsardzības ministrs Benjamins Beneliezers par notikušo sacījis: "Tā ir vienkārši traģēdija. Viss, ko varu teikt, ir apliecināt līdzjūtību Amerikas tautai. Mēs nezinām neko sīkāk - vienīgi to, ko ziņo CNN. Tas ir šausmīgi."

"Mūsu tauta ir kopā ar amerikāņu tautu," savukārt paziņoja Francijas prezidents Žaks Širaks. "Mani šausmina ziņa, ko mēs nupat dzirdējām," pēc notikušā teicis Francijas ārlietu ministrs Ibērs Vedrins. "Kad mēs uzzināsim vairāk par to, mums būs jādomā, kā izskaust terorisma saknes visā pasaulē. Mēs izsakām ļoti dziļu līdzjūtību upuru tuviniekiem, baidoties, ka upuru būs daudz".

Šausminošie terora akti izraisīja haosu arī pasaules finansu tirgos. Daudzviet tirdzniecība uz nenoteiktu laiku vispār pārtraukta. Sprādzieni radīja sajukumu Eiropas tirgos. "Notiek paniska metālu, zelta un naftas pirkšana - pilnīga elle," sacīja Londonas "Standard Bank" metālu analītiķis Robins Bārs. "Zelta un naftas cenas ir pieaugušas."

Pēc uzbrukumiem zelta cena palielinājās par sešiem procentiem, jeb 16 dolāriem par unci un pēcpusdienā tā sasniedza 287 dolārus, salīdzinājumā ar 271,40 dolāriem no rīta.