"Lielās ES subsīdijas samazina spēkstacijas slēgšanas izmaksas. Taču problēma slēpjas citur - Ignalina Lietuvai saražo 80% elektroenerģijas, turklāt enerģija tiek eksportēta arī uz kaimiņvalstīm. Reaktors, ko vecās spēkstacijas vietā gatavojas celt Lietuva, Latvija, Igaunija un Polija, pagaidām pastāv vienīgi uz papīra un saskaņā ar optimistiskākajām prognozēm sāks darboties tikai 2015.gadā," raksta žurnāls.
"Economist" pievērš uzmanību tam, ka elektroenerģijas deficīts tiks kompensēts, iepērkot enerģiju un dedzinot vairāk gāzes un naftas, un visus šos resursus acīmredzot nāksies importēt no Krievijas. "Grūti iztēloties, ka tas nebūs saistīts ar politiku. Lietuva risinās sarunas ar Krieviju no vājākā pozīcijām. Pat, ja Eiropas Savienībai tas nešķiet svarīgi, tai būtu jānodrebinās, vismaz domājot par miljoniem tonnu nevēlamo oglekļa dioksīda izmešu," uzsver "Economist".
Tas pauž viedokli, ka tā dēvētās "atomofobijas" sekas jau skaidri jūtamas Balkānos. "Bulgārijai, kam, stājoties Eiropas Savienībā, bija jāslēdz divi reaktori, nācās samazināt elektroenerģijas eksportu uz Rietumbalkāniem, tāpēc Albānijā un Maķedonijā sāka trūkt elektroenerģijas. Bulgārijas amatpersonas par to informēja ES, taču neviens, šķiet, neieklausījās," norāda izdevums.
"Lai līdzīgs sajukums nesāktos Baltijas reģionā, acīmredzams risinājums būtu pagarināt Ignalinas AES darbības laiku vēl uz desmit gadiem vai vismaz tikmēr, kamēr nesāks darboties jaunais reaktors. [...] Atsakoties no nepietiekami pārdomātas un novecojušas nostājas, ES iegūtu daudz tīras enerģijas tur, kur tā ir vajadzīga, un nostiprinātu Eiropas solidaritāti reģionā," tas secina.
Kā ziņots, Lietuvas Seima komisija šopavasar ieteica valdībai aktīvi censties panākt, lai vecās Ignalinas AES otrajam reaktoram tiktu atļauts turpināt darbu, un nodrošināt sev šai jautājumā arī kaimiņvalstu atbalstu. Viens no komisijas ieteikumiem mudināja valsts izpildvaru ierosināt apspriest parlamentā iespēju rīkot referendumu par vecās spēkstacijas darba turpināšanu. Referenduma ideju pirms tam jau izvirzījuši arī citi politiķi.
Tomēr premjerministrs Ģedimins Kirķils norādīja, ka vecās Ignalinas AES otrais reaktors Lietuvai jāslēdz paredzētajā laikā - līdz 2009.gada beigām. Viņa nostādni atbalstījusi arī Eiropas Savienības (ES) finanšu un budžeta komisāre Daļa Gribauskaite.
Šomēnes Lietuvas Saimniecības ministrijas sekretārs Arturs Daiņus paziņoja, ka Lietuva izšķīrusies spēkstaciju demontēt - gan tāpēc, ka tajā ir pieredzējuši darbinieki, kas jau sākuši īstenot ar AES slēgšanu saistītus projektus, gan tāpēc, ka ES šim nolūkam piešķīrusi līdzekļus. Pēc viņa teiktā, līdz šim parakstītas attiecīgas vienošanās par vairāk nekā 500 miljoniem eiro (351 miljonu latu).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!