Zāle ieradās miliči, tomēr par spēka lietošanu viņi neizšķīrās. Tiesnesis devās pabeigt sprieduma nolasīšanu blakus zālē, bez sabiedrības klātbūtnes.
Trīs bijušie milicijas priekšnieki bija vienīgās amatpersonas, kam izvirzītas kriminālapsūdzības par Beslanas ķīlnieku krīzi.
Apsūdzēto advokāti, kas bija iesnieguši prasību par amnestiju, atsaucās uz pērn pieņemtu likumu, kas paredz, ka Ziemeļkaukāza bruņoto konfliktu dalībniekiem noteiktā amnestija attiecas tiklab uz kaujiniekiem, kā uz militārpersonām, ja vien tās nav izdarījušas smagus noziegumus, par kādu formāli nav uzskatāma nolaidība.
Trīs milicijas priekšnieki tika apsūdzēti, ka nebija nodrošinājuši skolai pienācīgu apsardzi, bet viņi savu vainu noliedza un apgalvoja, ka pildījuši augstāku priekšnieku pavēles.
2004.gada 1.septembrī smagi bruņotu kaujinieku grupa Ziemeļosetijas pilsētā Beslanā par ķīlniekiem sagrāba aptuveni 1100 bērnu, viņu vecākus un skolotājus, pieprasot Krievijas valdībai apturēt karadarbību Čečenijā un izvest no turienes savus spēkus. Ķīlnieku krīze ilga divas diennaktis un beidzās 3.septembrī ar skolas ēkas ieņemšanu triecienā, kurā bojā gāja 331 cilvēks.
Upuru radinieki apsūdz amatpersonas un izmeklētājus centienos apslēpt drošības spēku nolaidību un neveiksmīgo darbību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!