Himalaju ledāji globālās sasilšanas rezultātā strauji kūst un var pilnībā izzust jau 50 gadu laikā, pirmdien preses konferencē Nepālas galvaspilsētā brīdināja eksperti.
Himalaju kalni stiepjas 2400 kilometru garumā cauri Pakistānai, Indijai, Ķīnai, Nepālai un Butānai. Ledājos, kas tos klāj, sākas deviņas Āzijas lielākās upes, kuras apgādā ar ūdeni 1,3 miljardus cilvēku.

Kūstot šiem ledājiem, veidojas jauni šļūdoņu ezeri un jau palielinās jau esošās ūdenstilpes. To pārplūšanas gadījumā tiktu apdraudētas daudzas apdzīvotās vietas kalnos.

"Ja temperatūra celsies pašreizējā ātrumā, pēc 50 gadiem Himalajos vairs nebūs nedz sniega, nedz ledus," konferencē sacījis ANO Vides programmas (UNEP) Āzijas un Klusā okeāna reģionālais direktors Surendra Šresta.

Beidzamo 30 gadu laikā vidējās temperatūras reģionā cēlušās par 0,15 - 0,6 grādiem ik desmit gadus, un, piemēram, Imdžas šļūdonis uz dienvidiem no Everesta atkāpjas par aptuveni 70 metriem gadā, bet lejpus tā veidojas milzīgi šļūdoņa ezeri.

"Pētījumi liecina, ka daži no šiem ezeriem platības ziņā palielinājušies par 150 - 200%, un pastāv briesmas, ka tie var pārplūst," pastāstījis Starptautiskā integrālas kalnu attīstības centra ģenerāldirektors Andreass Šilds.

Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados Nepālā bija zināmi nedaudz vairāk par desmit šļūdoņu ezeriem.

"Kad šāda uzskaite tika veikta 2000.gadā, valstī bija jau aptuveni 2400 šļūdoņu ezeri, un 14 no tiem ir tādi, kuriem draud iespēja pārplūst," norādījis Šresta.

"Pat nelielas zemestrīces gadījumā viss šis ūdens var gāzties lejup. Nākot no tāda augstuma, ūdens masa nestu līdzi klinšu materiālu un pieņemtos ātrumā, noslaukot visu savā ceļā kā buldozers," viņš piebildis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit