Izmantojot simtiem dažādu avotu, organizācija radījusi plašu datubāzi ar kara upuru vārdiem, sīkākām ziņām par bojā gājušajiem, turklāt 55 000 datubāzē iekļauto upuru informācijai pievienoti fotoattēli.
Kaut arī līdz šim karā bojā gājušo cilvēku skaits nav bijis precīzi zināms, Bosnijas un starptautiskās sabiedrības pārstāvji mēdz norādīt, ka Bosnijas karā bojā gājuši 200 000 cilvēku.
"Šī projekta mērķis ir samazināt telpu iespējamām manipulācijām ar kara upuru skaitu," Tokača sacīja par projektu, kura finansēšanā piedalījusies Norvēģijas Ārlietu ministrija.
40% Bosnijas kara upuru ir civiliedzīvotāji. Aptuveni puse upuru dzīvību zaudēja kara pirmajos mēnešos, kad Dienvidslāvijas armijas atbalstītās vietējo serbu bruņotās vienības ieņēma divas trešdaļas no Bosnijas teritorijas un, veicot bēdīgi slaveno etnisko tīrīšanu, nogalināja, kā arī izdzina no savām mājām ārkārtīgi daudz iedzīvotāju.
Kara upuru vidū 60% ir Bosnijas musulmaņi, 26% - serbi, bet 8% - horvāti, norādīja Tokača.
Projekta datubāzei dots nosaukums "Bosnijas mirušo grāmata", un tajā apkopoto ziņu precizitāti apstiprinājuši trīs starptautiski atzīti demogrāfijas eksperti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!