Runājot par Polijas sarunām ar ASV par iespējamo pretrunīgi vērtētās pretraķešu aizsardzības sistēmas izvietošanu, lai novērstu uzbrukumus no neprognozējamām valstīm, Fotiga uzsvēra, ka viņas valstij ir tiesības pieņemt neatkarīgu lēmumu.
"Kāpēc lai mums nebūtu tādas pašas tiesības kā Lielbritānijai vai Dānijai, kurām ir pretraķešu aizsardzība?" Fotiga teica IHT.
"Kāpēc tik daudzas valstis apspriež mūsu tiesības izvietot šo sistēmu? Tas ir mēģinājums graut mūsu kā vienlīdzīgas partnervalsts pozīciju. Mēs vēlamies risināt sarunas ar ASV ar tādām pašām tiesībām kā citas valstis."
Fotiga arī nosodīja Vācijas prasības atdot vācu kultūras priekšmetus, kas tika atrasti Polijas teritorijā pēc nacistiskās Vācijas iebrukuma un okupācijas Otrā pasaules kara laikā.
"Polija nenozaga šīs kultūras bagātības," norādīja Fotiga. "Nacisti tās paslēpa tagadējās Polijas teritorijā, lai aizsargātu pret sabiedroto aviācijas gaisa triecieniem."
"Kad mēs runājam par kultūras matojumu, Vācija izvirza Polijai skaidras prasības, taču neizvirza tādas pašas Francijai," sacīja Fotiga. "Taču nacisti bija tie, kuri mēģināja iznīcināt Polijas kultūras mantojumu, kad viņi okupēja Poliju Otrā pasaules kara laikā. Ar šādiem noteikumiem būs grūti turpināt sarunas."
Fotiga uzsver, ka šis visjaunākais strīds Polijā radījis iespaidu, ka Vācija vēlas dominēt Eiropas Savienībā un pārskatīt vēsturi, lai attēlotu Vāciju kā Otrā pasaules kara upuri.
Polijas ministre arī norādīja uz Vācijas parlamenta konservatīvā deputāta Erika Šteinbaha kampaņu, lai panāktu, ka Polija izmaksā kompensācijas vāciešiem, kuri aizbēga vai tika izraidīti no Polijas pēc 1945.gada, un tas ir uzskatāms par vēl vienu brīdinošu signālu no Varšavas.
"Poļu uztverē tas nozīmē atteikties no acīmredzamās patiesības: atbildības par Otro pasaules karu," laikrakstam teica Fotiga.
"Ja jūs esat lielāks un spēcīgāks, jums jābūt simtreiz jūtīgākam par jūsu mazo kaimiņu, un nekad nav jāpazemo viņš," Fotiga ieteica Berlīnei.
Polijas ārlietu ministre arī asi kritizēja Berlīnes nespēju saskaņot gāzesvada būvi pāri Baltijas jūrai ar savām ES partnerēm. Pretrunīgi vērtēto projektu vada Maskava un Berlīne.
"Šis gāzesvads grauj Eiropas solidaritāti un liek apšaubīt, ka mūsu balss būs vienlīdzīga ar citām," laikrakstam "The International Herald Tribune" teica Anna Fotiga.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!