"Mums jāizspiež staļinisms no sevis, nevis pa pilienam, bet glāzēm un spaiņiem," piebilda Gorbačovs. "Ir tādi, kuri saka, ka Staļina valdīšanas laiks bijis Zelta laikmets, Ņikitas Hruščova atkusnis esot bijusi tīrā utopija, bet Leonīda Brežņeva neostaļinisms - Zelta laikmeta turpinājums."
Lielajā terorā no 1937.gada augusta līdz 1938.gada novembrim tika apcietināti 1,7 miljoni padomju pilsoņu, no kuriem 818 000 tika sodīti ar nāvi, paziņoja cilvēktiesību organizācija "Memorial".
Vēsturnieki lēš, ka no 1921. līdz 1953.gadam, kad nomira Staļins, Padomju Savienībā tika nogalināti vai aizsūtīti uz darba nometnēm līdz 13 miljoniem cilvēku.
Neraugoties uz Staļina briesmu darbu uzskaitījumu, nesen veiktās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka daudziem gados jauniem Krievijas iedzīvotājiem ir pozitīvs viedoklis par bijušo Padomju Savienības līderi un šogad novēroti mēģinājumi attaisnot viņa pārmērības, kas radis atbalsi Krievijas jauniešu vidū.
54% Krievijas jauniešu uzskata, ka Staļins izdarīja vairāk laba nekā slikta, un puse teica, ka viņš bijis gudrs vadonis, liecina Jurija Levadas centra jūlijā veiktās aptaujas rezultāti.
Šā gada sākumā asu kritiku izpelnījās televīzijas dokumentālās drāmas sērijas, kurās bija mēģinājums parādīt Staļinu jaunā gaismā kā sirdsapziņas cilvēku, kurš savās pēdējās dienās vērsās pie Dieva.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins izvairījies slavēt Staļinu. Tomēr viņš izraisīja pretrunīgu reakciju kādā tikšanās reizē ar skolotājiem, kurā viņš mēģināja mīkstināt lielo teroru, sakot, ka Krievija "nedrīkst atļaut, lai citi mums uzspiež vainas apziņu", un piebilstot, ka valstij "nav tik drūmu lappušu (vēsturē) kā nacismam".
Jaunajā vēstures mācību grāmatā, kuru daļēji sarakstījis Putina galvenais politiskais stratēģis Vladislavs Surkovs un kura tika laista klajā jūnijā, Staļins raksturots kā brutāls, bet arī "visveiksmīgākais PSRS līderis".
Tajā sniegts maz detaļu par lielo teroru, bet tā vietā uzsvērti Staļina panākumi padomju ekonomikas pārbūvē pēc Otrā pasaules kara un valsts industrializācijā.
"Tieši viņa vadības laikā valsts teritorija tika paplašināta līdz bijušās Krievijas impērijas robežām (un dažreiz ārpus tām), tika gūta uzvara Lielajā Tēvijas karā, tika panākta industrializācija un pabeigta kultūras revolūcija," teikts mācību grāmatā.
Gorbačovs, kuru Rietumos slavē kā valstsvīru, kurš beidza auksto karu, bet daudzi Krievijā nosoda par Padomju Savienības haotisko sabrukumu, konferencē izraisīja karstu diskusiju par jauno vēstures mācību grāmatu.
"Tiek izvērsta plaša kampaņa, lai pārskatītu kolektīvo vēsturi," sacīja "Memorial" projektu koordinatore Irina Ščerbakova. "Mēs viņus (Krievijas jauno paaudzi) iegrūžam pusmelos un puspatiesībās un galarezultātā saņemam gatavus ciniķus."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!