Zinātnieki uzskata, ka galvenais iemesls tādām dabas kataklizmām kā, piemēram, ugunsgrēki Kalifornijā vai viesuļvētra, kas izpostīja Jaunorleānu, nav saistīts ar cilvēka darbību.
"Cilvēks, pat ļoti to vēloties, nav spējīgs tik lielā mērā ietekmēt planētas klimatu. Vairāk nekā 99% no visa planētas siltuma dod Saule, bet visa pārējā, tajā skaitā arī izslavētās cilvēka darbības, ietekmei ir tikai margināls raksturs," apgalvo Tallinas Universitātes Ģeoekoloģijas katedras vadītājs Jāns-Mati Punnings.
Viņš arī ir pārliecināts, ka mūsu lielākā problēma saistībā ar klimata sasilšanu būs tā, ka mēs nepratīsim pielāgoties siltākiem laika apstākļiem. "Fakts ir tāds, ka klimats kļūst siltāks. Vai tas turpināsies 200 vai 300 gadus, nav zināms, bet tad tas atkal kļūs aukstāks," norāda profesors. Viņš arī piebilst, ka saviem studentiem stāsta par to, kā pirms 1000 gadiem vikingi Grenlandē audzējuši dārzeņus un ganījuši lopus, vai arī par to, ka ir saglabājušās 19.gadsimta gleznas, kurās attēlots, kā Jāņos braukuši ar ragavām uz baznīcu.
Viņš norāda, ka neviens nespēj prognozēt, kad tieši paliks siltāks un kad aukstāks, taču skaidrs esot tas, ka pēc 4000 gadiem iestāsies jauns ledus periods, un tā, pēc viņa vārdiem, ir dabas nenovēršamība, nevis cilvēka rīcība.
"Cilvēks nav spējīgs tik daudz piesārņot planētu, lai tas kaut kā nepārprotami spētu ietekmēt klimatu," sacījis profesors.
Tartu observatorijas zinātnieks Olavi Kerners norāda, ka viņa veiktie novērojumi un pētījumi pēdējo 20 gadu laikā liecina, ka teorija par globālo sasilšanu, ko propagandē ANO Starpvalstu klimata izmaiņas ekspertu grupa, nav pareiza vairāku iemeslu dēļ. Galvenokārt tādēļ, ka pašreizējie klimatiskie modeļi vēl ir zīdaiņa vecumā, un neviens nezina, kas notiks vai kam ir jānotiek patiesībā.
Kerners saka: "Temperatūras izmaiņas pēdējo 200 gadu laikā neliecina par oglekļa gāzes palielināšanās noteicošo nozīmi klimata sasilšanā. Temperatūra svārstās pietiekami nejauši".
Tartu Universitātes docents Jāks Jāguss arī uzskata, ka cilvēka ietekme uz klimata sasilšanu ir stipri pārspīlēta.
Daudzi zinātnieki uzskata, ka runas par zaļo enerģiju, kura it kā glābs pasauli, nav pareizas tādēļ, ka, lai iegūtu zaļo enerģiju, tiek iztērēts daudz vairāk nezaļās jeb parastās enerģijas. Piemēram, lai ražotu, uzstādītu un uzturētu darba kārtībā vēja ģeneratoru, ir jāiztērē daudz vairāk enerģijas, nekā tas spēj saražot savas ekspluatācijas laikā, bet izmesta plastikāta pudele dabai nodara mazāku kaitējumu nekā oglekļa gāzes emisija un enerģijas patēriņš, kas tiek izlietots, to pārstrādājot.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!