Maskavas mērs Jurijs Lužkovs piektdien Maskavā Tautiešu kongresā asi kritizēja vairāku bijušās PSRS valstu, tostarp Baltijas, izturēšanos pret krievu valodā runājošajiem iedzīvotājiem.
Pēc mēra teiktā, "tā ir politika no atklāta aparteīda Latvijā un Igaunijā", par kuru, pēc Lužkova domām, "jārunā skaļi un skaidri", lai sadzirdētu pasaule, "līdz pat diskriminācijai uz valodas un kultūras pamata Ukrainā".

Mērs uzsvēra, ka krievi šobrīd "tiek izspiesti no valsts un sabiedriskās dzīves jomām, iztopot politiskajai konjunktūrai, tiek pārrakstīta vēsture un jaunās paaudzes apziņā tiek veidots naidīgs Krievijas tēls".

Šajā saistībā Lužkovs ieteica Krievijas valdībai pārskatīt politiku attiecībā uz valstīm, "kur notiek krievu diskriminācija". Pēc Maskavas mēra teiktā, šobrīd, kad "pie NVS valstu robežām attīstās atklāts militārs konflikts, Krievijai vienkārši ir pienākums pastiprināt sakarus ar tautiešiem".

Lužkovs ir pārliecināts, ka "strauja palīdzības programmas tautiešiem aktivizācija palīdzēs apstādināt terorismu ne mazāk efektīvi kā aviācijas triecieni, jo tieši mūsu tautieši daudzās valstīs ir kultūras un civilizācijas nesēji, pretojas reliģiozajam ekstrēmismam".

Lužkovs arī norādīja, ka šobrīd netiek tērētas "pat nožēlojami mazās summas", kas federālajā budžetā piešķirtas tautiešu atbalstam. Tajā pašā laikā maskavietis, pēc mēra teiktā, "vienmēr apzinājušies galvaspilsētas kā krievu zemju savācējas lomu".

Turklāt Lužkovs atgādināja, ka Maskavas budžetā šogad tautiešu atbalstam paredzēti 120 miljoni rubļu (aptuveni 240 000 latu), neskaitot līdzekļus, kas piešķirti ārpus kārtas.

Šī nauda iztērēta jaunu mācību iestāžu ar krievu mācību valodu izveidei "tuvajās ārzemēs", Maskavas Valsts universitātes filiāles atvēršanai Sevastopolē, Baltijas krievu institūtu nodibināšanai Igaunijā un Latvijā. Mērs arī norādīja, ka par Maskavas līdzekļiem tiek būvēti dzīvokļi Melnās jūras jūrniekiem, un Lužkovs uzskata: "Ja Maskava par maskaviešu līdzekļiem neuzceltu šos dzīvokļus, mums nebūtu Melnās jūras flotes."

Lužkovs ierosināja izveidot Krievijā tautiešu atbalsta fondu, kurā bez tiešiem pārskaitījumiem no budžeta tiktu ieskaitīta arī daļa NVS valstu parādu Krievijai.

Noslēgumā Krievijas galvaspilsētas mērs vērsās pie Valsts domes priekšsēdētāja Genadija Seļezņova ar aicinājumu veikt labojumus likumprojektā par pilsonību. Pēc Lužkova teiktā, šis dokuments "jau novedis mūsu tautiešus panikā, jo viņi tajā saskatījuši nepārvaramu barjeru, ko viņu priekšā nolikusi Krievija".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit