Tomēr ceļotāju grupa viņu aizmirsa, kad autobuss 13.novembrī apstājās pie degvielas uzpildes stacijas Leipcigā.
Marcinkevičs, kuram bija tikai pase un aptuveni 100 eiro (70 latu) kabatā, nolēma doties mājās ar kājām.
Nākamo deviņu dienu laikā viņš nogāja 200 kilometru austrumu virzienā uz Poliju, nakšņojot mežā, ēdot ābolus un dzerot peļķu ūdeni.
Marcinkevičs laikrakstam pastāstīja, ka neprot nevienu svešvalodu un nav iedrošinājies lūgt palīdzību, lai gan viņu vairākas reizes apturējusi Vācijas policija, ejot pa ātrgaitas šosejas malu.
Sasniedzot Vācijas-Polijas robežu, viņš ar tulka palīdzību Vācijas robežsargiem izstāstīja situāciju.
Tad viņš nostopēja kādu Lietuvas kravas automašīnu, kuras vadītājs viņam palīdzēja pagājušosvētdien beidzot nokļūt mājās Lietuvas ziemeļu pilsētā Kupišķos.
Vēlāk viņš pieteicās Lietuvas policijā, kura viņu meklējusi un pat ziņojusi Interpolam.
Marcinkevičs, kurš ceļojuma laikā zaudējis piecus kilogramus svara, zvērējis nekad vairs neizbraukt no Lietuvas.
Viņš par savu ceļojumu sacīja: "Es apmaldījos un guvu ekstrēmu pieredzi, par kādu citi cilvēki dažreiz maksā lielu naudu."