Ingušijas galvaspilsētā Nazraņā pirmdien sāksies tiesas process pret Beslanas ķīlnieku krīzes upuru tuvinieku apvienību "Beslanas balss", ko Ingušajas prokuratūra apsūdz ekstrēmismā.
"Beslanas balss" tika izveidota pirms diviem gadiem, lai tiesās panāktu taisnību, un kopš tā laika uz to nemitīgi spiedienu izdara drošības dienesti un vietējās amatpersonas. Organizācijā apvienojušās pārsvarā sievietes, kas Beslanas ķīlnieku krīzē zaudēja savus bērnus vai citus tuviniekus.

Krievijas prokuratūra izvirzījusi organizācijai apsūdzības ekstrēmismā par 2005.gadā izdoto lūgumu Eiropas un ASV politiķiem, aicinot iejaukties Beslanas ķīlnieku krīzes izmeklēšanā. Beslana atrodas Ingušijas kaimiņu republikā Ziemeļosetijā.

"Acīmredzami viņi pilda rīkojumu no Maskavas. Viņi tagad var pasludināt mūsu organizāciju par ekstrēmisku un pilnībā to slēgt," telefona sarunā aģentūrai "Reuters" sacīja "Beslanas balss" līdzpriekšsēdētāja Ella Kesajeva.

"Kāda daļa ingušu prokuratūrai ar sabiedrisko organizāciju, kas reģistrēta Ziemeļosetijā? Mēs esam kā dadzis amatpersonu acīs, jo mēs veicam paši savu izmeklēšanu un norādām uz šīs traģēdijas vaininiekiem, kuru vidū ir augsta ranga amatpersonas," viņa piebilda.

2004.gada 1.septembrī smagi bruņotu kaujinieku grupa Ziemeļosetijas pilsētā Beslanā par ķīlniekiem sagrāba aptuveni 1100 bērnu, viņu vecāku un skolotāju, pieprasot Krievijas valdībai apturēt karadarbību Čečenijā un izvest no turienes savus spēkus. Ķīlnieku krīze ilga divas diennaktis un beidzās 3.septembrī ar skolas ēkas ieņemšanu triecienā, kura izvērtās par haotisku asinspirti ar 332 bojāgājušajiem, no kuriem puse bija bērni.

Upuru radinieki apsūdz amatpersonas un izmeklētājus centienos apslēpt drošības spēku nolaidību un neveiksmīgo darbību.

"Belsanas balss" 2005.gadā izdevu atklātu vēstuli, apsūdzot Kremli, Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par patiesības slēpšanu, lai aizsargātu vadošās amatpersonas un militārpersonas no apsūdzībām par smago ieroču lietošanu haotiskajā ķīlnieku atbrīvošanā.

Daudzi upuri gāja bojā sprādzienā, kas aizsāka skolas ieņemšanu. Sprādziens sagrāva sienu skolas sporta zālē, kur atradās lielākā daļa ķīlnieku.

Krievijas amatpersonas apgalvo, ka tās darīja visu iespējamo, lai izvairītos no upuriem, apsūdzot nemierniekus ķīlnieku nogalināšanā.

"Mēs uzskatām, ka skola, kamēr tajā vēl atradās ķīlnieki, tika apšaudīta ar tankiem un ugunsmetējiem. Mēs uzskatām, ka mūsu bērni tika nogalināti apzināti," sacīja Kesajeva.

Viņas 12 gadus vecā meita izdzīvoja traģēdijā, bet viņas māsa zaudēja divus bērnus un vīru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit