Ziņojums, kuru atklātībai nodevis Džordža Vašingtona universitātes Nacionālās drošības arhīvs, vērš uzmanību uz Spānijas plašo kodolenerģijas programmu, urāna bagātināšanas izmēģinājumu rūpnīcu un apstākli, ka Madride atteikusies parakstīt kodolieroču neizplatīšanas līgumu.
Arī Spānijas Kodoldrošības padomes bijušais vadītājs Donato Fueho intervijā "El Pais" apgalvo, ka Franko esot bijuši nodomi iegūt kodolieročus.
"Mani nepārsteidz, ka CIP sekoja [kodolattīstības] plāniem, jo Franko un daži no viņa armijas [komandieriem] par to sapņoja," stāsta 81 gadu vecais Fueho. "Nezinu, kas būtu noticis, ja diktatūra turpinātos."
"Doma bija par to, ka Spānijai jākļūst par lielvaru un jāpaceļas Francijas un Lielbritānijas līmenī," atzīst kādreizējā amatpersona.
Franko mira 1975.gadā, un Spānija uzsāka pakāpenisku pāreju uz demokrātiju. Lai gan joprojām kodolspēkstacijas nodrošina 16% no valsts elektroenerģijas patēriņa, Madridei vairs nav ambīciju kļūt par kodolvalsti.
Tomēr CIP jau tolaik uzskatīja, ka Spānija izstrādātu kodolieročus tikai "neticamas apstākļu sakritības" gadījumā, ko izraisītu vienlaicīga nelabvēlīga situācija kaimiņos esošajā apstrīdētajā Lielbritānijas kolonijā Gibraltārā, Portugālē un Ziemeļāfrikā, militārās sadarbības iespējamā pārtraukšana ar ASV un politiskā neskaidrība pēc Franko nāves.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!