Par pērn pieņemtā likuma grozīto variantu balsoja 63 deputāti, pret - 11, bet trīs parlamenta locekļi no balsošanas atturējās.
Balsošanai par atsevišķiem pantiem bija reģistrējušies vairāk nekā 100 Seima deputāti, bet galīgajam balsojumam - tikai 77. Lietuvas Seimā ir 141 deputāts, un, lai likums tiktu pieņemts, balsošanai bija jāreģistrējas vismaz 71 deputātam.
Daļa opozīcijas protestējot pameta Seima zāli, toties opozicionārās Darba partijas frakcija atbalstīja valdošo partiju viedokli un gandrīz vienoti balsoja par likuma grozījumiem. Tas faktiski arī noteica balsojuma iznākumu.
Pret likumu savukārt balsoja valdošās Liberāļu un centra savienības deputāti. Kā vēlāk paziņoja šīs frakcijas pārstāvis Raimonds Šuķis, viņa partija gatavojas lūgt prezidentu Valdu Adamku apturēt grozījumus. Deputāts pieļāva arī iespēju vērsties Konstitucionālajā tiesā.
Likuma grozījumi, ko asi kritizējuši vairāki opozīcijas deputāti, paredz nacionālo investoru LEO LT ("Lithuanian Electricity Organisation") veidot kā patronāžas kompāniju, par kuras meitsabiedrībām kļūtu trīs Lietuvas enerģētikas uzņēmumi - valstij piederošie "Lietuvos energija" un "Rytu skirstomieji tinklai", kā arī privātais VST.
Jaunajā kompānijā valsts kontrolēs nedaudz mazāk par divām trešdaļām akciju un akcionāru balsu - 61,7%, bet VST īpašniece - kompānija "NDX energija" - 38,3%.
No likuma teksta gan tika svītrota deklarācija, ka nacionālajam investoram jābūt "no visiem viedokļiem labākajai energokompānijai Baltijas reģionā", norāda Lietuvas radio un televīzijas ziņu portāls "lrt.lt".
Valdība iesniedza likuma grozījumus Seimam pērnā gada nogalē pēc ilgām sarunām ar "NDX energija", kura ierosināja LEO LT veidot nevis uz valsts energokompānijas "Lietuvos energija" pamatiem, bet kā patronāžas kompāniju. Kad Seims piedāvātos grozījumus sāka kritizēt, VST īpašnieki paziņoja, ka sarunas ir pabeigtas, un piedraudēja, ka grozījumu noraidīšanas gadījumā varētu vispār izstāties no projekta.
Seims nobalsojis par to, ka jaunpiedzimušajam "Lietuvas enerģētikas lauvēnam" - LEO LT - "sociāli atbildīgi rūpējoties par savām interesēm", kopā ar partneriem būs jāīsteno desmitiem miljardu litu vērti projekti - jāuzbūvē jaunā kodolspēkstacija, kā arī energotilti no Lietuvas uz Poliju un Zviedriju.
Opozīcija tomēr uzskata, ka šīs prasības nacionālajam investoram nav izvirzītas pietiekami kategoriski. Tā paudusi bažas, ka likuma jaunā redakcija pavērs ceļu "Lietuvas enerģētiskajai okupācijai".
Savukārt valdošās partijas steidzināja likuma pieņemšanu, brīdinot, ka pretējā gadījumā iekavēsies spēkstacijas celtniecība.
Baltijas valstu un Polijas kopīgo AES sākotnēji bija plānots iedarbināt 2015.gadā, tomēr eksperti jau labu laiku norāda, ka ievērot šo termiņu būs grūti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!