Memoriālu deviņdesmitajos gados lika izveidot toreizējās Ičkērijas republikas prezidents Džohars Dudajevs, pieminot čečenus, kas gāja bojā Staļina centienos iznīcināt visu čečenu tautu.
Memoriālu, kas atrodas 20 minūšu gājiena attālumā no Groznijas centra, veido akmenī cirsta roka, kas tur zobenu, čečenu kapakmeņi un uzraksts "Mēs nesalūzīsim, mēs neraudāsim, mēs nekad neaizmirsīsim".
Memoriālā izvietotie kapakmeņi paglābti no senajām kapsētām, kuras padomju laikā tika izārdītas un kuru kapakmeņi izmantoti celtniecības materiāliem.
Senajos kapakmeņos, ko čečeni sauc par "čurtiem", ir iegravētas dažādas zīmes, simboli un pagānu zīmes, jo tie saglabājušies no XVIII-XIX gadsimta, vēl pirms čečeni pievērsās islāmam.
Pagājušajā nedēļā pie memoriāla parādījās strādnieki un sāka to demontēt.
Čečenijas prezidents Ramzans Kadirovs paziņojis, ka pašreizējā monumenta atrašanās vieta "nebija pārāk ērta".
Pašreizējā Čečenijas vadība iecerējusi jau šogad izveidot galvaspilsētas Groznijas nomalē ļoti lielu memoriālo kompleksu politisko represiju un deportāciju upuru piemiņai, kur tas atradīsies blakus Krievijas spēku galvenajai militārajai bāzei.
"Jaunajā vietā būs vieta ceremonijām, mošeja un vēstures apraksts. Tiks uzbūvēts obelisks ar visu to cilvēku vārdiem, kas gāja boja čečenu deportācijas laikā," teikts Kadirova izplatītajā paziņojumā.
Taču daudzi čečeni ir dziļi neapmierināti par monumenta demontēšanu un domā, ka Kadirovs licis pārvietot memoriālu, lai novāktu to no Krievijas amatpersonu acīm, kurām, viesojoties Groznijā, jābrauc gar to ceļā uz un no lidostas.
"Es šī pieminekļa novākšanu uzskatu par aizskarošu. Es piedzimu deportāciju laikā, daudzi mani tautieši gāja bojā, un mani ļoti dziļi ir skāris tas, kas notika ar manu tautu šajā briesmīgajā laikā," sacīja 59 gadus vecais Idriss Gaitukajevs.
"Man tagad par to ir grūti runāt," sacīja cilvēktiesību kustības "Memoriāls" vadītājs Šāmans Akbulatovs. "Šī vieta atrodas pilsētas centrā, tā ir tuvu mošejai, gar to brauc apmeklētāji. Tas nevienam netraucēja. Kāpēc tā jāpārvieto uz pilsētas nomali? Kas to tur redzēs? Es domāju, ka, pārvietojot memoriālu prom no acīm, viņi vēlas to izdzēst no cilvēku atmiņām."
Pazīstamā čečenu aktrise Zulaja Bagalova piebilda, ka memoriāla pārvietošana ir vēl viens aizvainojums daudz cietušajai čečenu tautai.
"Es vakar biju to apskatīt. Tur nav atlicis neviens vesels kapakmens, tikai dažas aplauztas pamatnes. Ja pārvieto kapakmeņus no vienas vietas uz citu, tad ar tiem vismaz vajadzētu apieties rūpīgi. Tie jau reiz tika pārvietoti un apgānīti, kad tie tika izrauti no mūsu zemes un deportēti. Tagad tie atkal ir apgānīti, lai parādītu, ka mūs neuzskata par cilvēkiem," viņa sacīja.
Čečenu un ingušu deportācija pēc Staļina pavēles tika sākta 1944. gada 23. februārī, nepamatoti apsūdzot visu tautu sadarbībā ar fašistiskajiem okupantiem. Tiek lēsts, ka dažu diennakšu laikā vismaz 390 000 čečenu un 90 000 ingušu tika sadzīti vagonos un izvesti uz Kazahstānu, Kirgīziju un Sibīriju. Daudzi iedzīvotāji tika nogalināti turpat savos ciemos un viņu mājas nodedzinātas, bet kādā ciematā, no kurienes dziļa sniega dēļ deportācija nebija iespējama, aptuveni 700 cilvēku tika nošauti vai sadedzināti dzīvi.
Daudzi gāja bojā jau ceļā uz izsūtījuma vietām, citi tika izlaisti klajā stepē un izdzīvoja, tikai pateicoties vietējo cilvēku līdzjūtībai, tomēr turpmākajos 13 gados mira aptuveni puse izvesto.
Uzskata, ka no visām 170 masveida izvešanas operācijām, kas notika Padomju Savienībā, Čečenijas akcija bija visplašākā un nesaudzīgākā.
Tikai pēc Staļina nāves čečeniem tika ļauts atgriezties mājās, atklājot, ka padomju vara ar visu spēku centusies iznīcināt čečenu identitāti. Nacionālie arhīvi bija nodedzināti, ciemati pārvietoti un no kapsētām aizvesti kapakmeņi, lai izmantotu tos kā būvmateriālus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!