Putina pamatojumu Gruzijas sadalīšanai - Dienvidosetijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi - var pielīdzināt Hitlera apgalvojumiem par etnisko vāciešu ciešanām Čehoslovākijas Sudetijā, kas bija iegansts šī reģiona aneksijai 1938.gadā, sacīja Bžežinskis.
Politiķis intervijā Vācijas laikrakstam "Die Welt" norādīja uz Putina stratēģijas Gruzijā līdzību ar Staļina invāziju Somijā 1939.gadā, raksturojot abus gadījumus kā "mazas, demokrātiskas kaimiņvalsts suverenitātes apdraudēšanu ar vardarbību".
80 gadus vecais Polijā dzimušais Bžežinskis sacīja, ka pasaulei tagad jāizlemj, kā reaģēt uz Krieviju un tās centieniem "atjaunot agrākās padomju teritorijas Kremļa kontroles sfērā".
Viņš norādīja, ka būtisks šī jautājuma aspekts ir pieeja naftai, jo īpaši stratēģiski svarīgajam Baku - Tbilisi - Džeihana naftas cauruļvadam, kas stiepjas cauri Gruzijas teritorijai.
"Ja Gruzija zaudē savu suverenitāti, tas nozīmē ne tikai to, ka Rietumvalstis ir nogrieztas no Kaspijas jūras un Centrālāzijas, bet arī mēs varam pieņemt, ka Putins lietos līdzīgu stratēģiju pret Ukrainu, ja viņš piedzīvos pretestību [Ukrainas pārņemšanā]. Viņš jau vairākkārt ir publiski paudis draudus Ukrainai," sacīja Bžežinskis.
"Ja Krievija turpina savu stratēģiju, starptautiskajai sabiedrībai tā ir jāizolē," uzskata Bžežinskis, iesakot piemērot ekonomiskās sankcijas, kuras būtu jāievēro visiem sabiedrotajiem Eiropas Savienībā (ES) un NATO.
Krievijas iebrukumu Gruzijā viņš nodēvēja par pierādījumu Baltā nama nespējai prezidenta Džordža Buša astoņu gadu pilnvaru laikā saprast "Putina režīmu", kāds tas patiesībā ir.
"To vislabāk parāda divas epizodes. Pirmā, kad Bušs pirmo reizi tikās ar Putinu un pēc tam viņš paziņoja, ka viņš [Bušs] ieskatījies viņa [Putina] dvēselē un sapratis, ka var viņam uzticēties. Otrā, kad Kondolīza Raisa samērā nesen izteicās, ka Krievijas un ASV attiecības nekad nav bijušas tik labas kā tagad," sacīja Bžežinskis, piebilstot, ka Baltais nams pats sevi maldina.
Jautāts, kāpēc viņš runā tikai par Putinu, nevis esošo Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu, Bžežinskis norādīja: "Viņam [Medvedevam] pašreizējā situācijā ir tikpat daudz ietekmes kā piecdesmito gadu Padomju Savienības oficiālajam vadītājam pār Padomju Savienību. Neviens pat nevar atcerēties viņa vārdu."