Viņš norādīja, ka karastāvokļa ieviešana bija "dramatisks un grūts lēmums, taču to attaisno apstākļi, kurus es nevarēju kontrolēt", un tas ļāvis Polijai "izvairīties no nenovēršamas katastrofas".
Jaruzeļskis pavēstīja, ka karastāvokļa izsludināšana bija mazākais ļaunums, jo pretējā gadījumā Polija tiktu pakļauta asiņainai PSRS invāzijai.
"Es sevi neiztēloju kā apspiestu nevainīgo. Es uzņemos atbildību par visu, labo vai slikto," sacīja Jaruzaļskis. "Es to esmu teicis iepriekš un atkārtoju: es nožēloju, man ir žēl, es lūdzu piedošanu. Taču tas nenozīmē, ka atzīstu savu vainu, kā tas ir formulēts apsūdzībās."
""Solidaritātei" ilgtermiņā bija taisnība, un tā uzvarēja. Taču mēs, toreizējā vara, bijām pareizi savā laikā, un tas pavēra ceļu "Solidaritātes" uzvarai," paziņoja Jaruzeļskis.
85 gadus vecais Jaruzeļskis pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados bija Polijas Apvienotās strādnieku partijas un vienlaikus komunistiskās Polijas valsts vadītājs.
Līdz ar viņu apsūdzēti kādreizējais komunistu partijas boss Staņislavs Kanija un bijušais komunistiskā režīma iekšlietu ministrs Česlavs Kiščaks. Kopš komunistiskā režīma krišanas 1989.gadā Jaruzeļskis nepārtraukti iesaistīts tiesas prāvās.
Pagājušā gada aprīlī viņam oficiāli izvirzīja apsūdzības "komunistiskajos noziegumos" par karastāvokļa izsludināšanu 1981.gada 13.decembrī, cenšoties apspiest neatkarīgo arodbiedrību "Solidaritāte", kas apdraudēja komunistiskā režīma turpmāku pastāvēšanu.
Karastāvokļa izsludināšanai sekoja tūkstošiem arestu, bet sadursmēs desmitiem cilvēku tika nogalināti.
Tomēr Jaruzeļska mēģinājums sagraut antikomunistisko kustību cieta pilnīgu neveiksmi. "Solidaritāte" nogāja pagrīdē, taču jau 1989.gadā tās izsludinātais vispārējais streiks piespieda komunistus iesaistīties tā sauktajās apaļā galda sarunās, kuras noslēdzās ar brīvu vēlēšanu izsludināšanu, kas totalitārajam režīmam izrādījās nāves spriedums.
Jaruzeļskis prezidenta amatu saglabāja līdz 1990.gadam, kad poļi par pirmo atjaunotās Polijas prezidentu ievēlēja "Solidaritātes" līderi Lehu Valensu.
Ja Jaruzeļskis tiks atzīts par vainīgu, viņam draud līdz desmit gadiem ilgs cietumsods par "noziedzīga rakstura bruņotas organizācijas vadīšanu".
Apsūdzības atvaļinātajam ģenerālim izvirzījis Nacionālās piemiņas institūts (IPN). Šī 1998.gadā izveidotā institūcija atbildīga par komunistisko un nacistisko noziedznieku tiesisko vajāšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!