Naftas cenu samazinājums lika Krievijas Finanšu ministrijai pārskatīt budžetu. Valsts budžeta izdevumi netika samazināti, taču tika nolemts, kā sadalīt ekonomikas stabilizācijas fonda līdzekļus. Saskaņā ar šo plānu, līdz 2009.gada beigām Centrālajai bankai tika atvēlēti ne vairāk par 120 miljardiem ASV dolāru (66 miljardiem latu) rubļa kursa uzturēšanai.
Kā vēsta "Russkij Newsweek", lai uzturētu nacionālo valūtu, tika izskatīti trīs varianti. Pirmkārt tika domāts par strauju rubļa devalvāciju, kas būtu finansiāli loģisks risinājums. Otrkārt, tika apsvērta iespēja atgriezties pie stingras valūtas regulēšanas. Pret to bija noskaņota gan Centrālā banka, gan Finanšu ministrija, jo regulēšana traucētu rubļa konvertēšanai.
Krievijas varas pārstāvji vienojušies par trešo variantu - pakāpenisku rubļa devalvāciju. Krievijas valdība, kā arī Centrālā banka cer, ka līdz jaunajam gadam rubļa vērtība attiecībā pret ASV dolāru kritīsies pakāpeniski - ne vairāk par 30 kapeikām (0,006 latu) nedēļā. Valdība uzskatīs par pieņemamu, ja līdz jaunajam gadam ASV dolārs maksās ne vairāk par 30 rubļiem (0,63 latu), savukārt līdz 1.maijam - ne vairāk par 35 rubļiem (0,73 latiem). "Russkij Newsweek" gan norāda, ka pakāpeniskās devalvācijas gadījumā pastāv risks iztērēt budžeta rezerves, bet valūtas kursu tā arī nenoturēt.
Devalvācijas gadījumā ieguvēji būs eksportētājuzņēmumi, jo uz valūtas kursa rēķina pieaugs šo uzņēmumu peļņa. Devalvācijas rezultātā pieaugs arī importa preču cenas, kas varētu palielināt pieprasījumu pēc vietējiem ražojumiem. Taču eksperti uzsver, ka rubļa novājināšanai šoreiz nebūs tāda paša efekta kā 1998.gadā. Piemēram, naftas eksportētāji nevarēs palielināt nedz peļņu, nedz eksportu, jo vispārējās ekonomiskās krīzes dēļ dažās nozarēs importa iespējas ir praktiski slēgtas.
Savukārt zaudētāji būs tie Krievijas iedzīvotāji, kuriem ir hipotekārie kredīti dolāros. Viņu skaits Krievijā ir diezgan liels. Pēc "Moskomercbank" pārstāvja Dmitrija Orlova viedokļa, tie, kas nespēs tikt galā ar maksājumiem, zaudēs iegādātos dzīvokļus, jo šādus kredītus rubļos pārvest nav iespējams.
Līdzīgas problēmas būšot arī bankām, kurām jāatmaksā kredīti ap 15 miljardu dolāru (astoņu miljardu latu) apmērā. Zaudējumus prognozē arī aviokompānijām, jo tām jāveic dolāru līzinga maksājumi par ārzemju lidmašīnām.
Rubļa novājināšana izraisīs inflāciju, tāpēc devalvācijai būs arī nopietnas sociālās sekas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!