Šā iemesla dēļ atsevišķu cilvēku dzīvesprieks var izplatīties sabiedrības struktūrās, veidojot veselas laimīgu cilvēku kopienas vai pat ģeogrāfiskus rajonus. Pētījuma autori atklājuši, ka šādas kopienas ir pietiekami izteiktas, lai to nevarētu izskaidrot ar vienkāršu sagadīšanos.
Līdzīga parādība vērojama arī attiecībā uz drūmiem un īgniem cilvēkiem, tomēr izrādās, ka dzīvespriekam izplatīties ir lielāka tendence nekā neapmierinātībai.
"Mūsuprāt, svarīgākā ir atziņa, ka mēs visi esam savā starpā saistīti, un to pašu var teikt par mūsu dzīvesprieku. Cilvēka dzīvesprieks skar ne jau viņu pašu vien - viena indivīda veselība un labklājība spēj labvēlīgi ietekmēt arī citus," secinājuši pētījuma autori - Hārvardas Medicīnas skolas profesors Nikolass Hristakis un Kalifornijas universitātes profesors Džeimss Foulers.
"Ko tik visu zinātnieki nav pētījuši - kā cilvēka dzīvesprieku ietekmē laimests loterijā, darba zaudējums vai slimība, bet nekad vēl nav pilnībā izpētīts, kā to iespaido citi cilvēki," sacījis Foulers. "Bet citu cilvēku laime ir viens no noteicošajiem dzīvesprieka faktoriem."
Interesanti, ka laimīgi draugi vai kaimiņi cilvēku ietekmē spēcīgāk nekā laimīgs dzīvesdraugs, savukārt laimīgi kolēģi cilvēka pašsajūtu caurmērā iespaido visai maz.
Krīzes apstākļos iepriecinoša var izrādīties pētnieku atziņa, ka labi draugi laimes sajūtu ietekmē krietni spēcīgāk nekā nauda.
Laimīgi kaimiņi palielina izredzes "aplipt" ar dzīvesprieku par 34%, tuvumā dzīvojoši brāļi vai māsas - par 14%, bet dzīvesdraugs - par 8%.
Tomēr šā pētījuma rezultāti nebūt nemudina norobežoties no tiem draugiem, kuri nav gluži tik dzīvespriecīgi, kā gribētos, atzīmē zinātnieki.
Žurnāla redakcijas komentārā pētījuma rezultāti atzīti par novatoriskiem. Kā atgādina Londonas universitātes koledžas psiholoģijas profesors Endrū Stepto, kas pats šai pētījumā nav piedalījies, dzīvesprieks galu galā labvēlīgi iedarbojas uz imūnsistēmu un kavē stresa hormonu veidošanos.
"Ja jau laimes sajūta tiešām izplatās šādā veidā, tā var netieši sekmēt sabiedrības veselību," konstatēts komentārā.
Pētījums veikts laikā no 1971. līdz 2003.gadam un aptvēris 5124 pieaugušos vecumā no 21 līdz 70 gadiem.
Šie cilvēki tika lūgti apstiprinoši vai noliedzoši atbildēt uz četriem apgalvojumiem: "man ir prieks dzīvot", "jūtos tikpat vērtīgs kā citi cilvēki", "uz nākotni es raugos cerīgi" un "esmu laimīgs". Par patiesi laimīgiem atzīti tie pētījuma dalībnieki, kuri uz sevi attiecinājuši visus četrus izteikumus.
Abi autori jau agrāk veikuši līdzīgus pētījumus par sabiedrības struktūrām un noskaidrojuši, ka līdzīgā veidā sabiedrībā mēdz izplatīties arī, piemēram, ieradums smēķēt vai tieksme pieņemties svarā.