Pagaidām šķiet, ka Mišela Obama uzņemsies tradicionālo pirmās lēdijas lomu, izraugoties Baltā nama pavāru un dizaineru, lai milzīgajā namā justos mājīgi.
Tomēr viņa varētu arī ieņemt aktīvāku politisku lomu, kaut arī Baraks Obama uzskata, ka viņu tas neiekārdinās.
"Ja man kādreiz nāktos kandidēt pret viņu uz valsts amatu, viņa mani pavisam viegli pārspētu. Man par laimi, Mišela nedomā ieiet politikā. Viņa saka, ka viņai tam nav pacietības," savu sievu raksturo jaunais prezidents.
1964. gada 17. janvārī dzimusī Mišela Lavona Robinsone uzauga Čikāgas strādnieku rajonā laikā, kad ASV piedzīvoja visvētrainākos pilsoņu tiesību kustības gadus.
Viņas tēvs bija ūdens attīrīšanas rūpnīcas strādnieks, kas cieta no izkaisītās sklerozes. Tas tomēr neliedza Mišelai iegūt izglītību divās visprestižākajās ASV universitātēs - Prinstonā un pēc tam Hārvarda universitātes Juridiskajā skolā.
Atšķirībā no Baraka Obamas, kurš ir kenijiešu studenta un baltādainas kanzasietes dēls, Mišelas Obamas ģimenes ciltskoks stiepjas līdz verdzības sākumam ASV un pilnā mērā atspoguļo afroamerikāņu mantojumu.
Kaut arī Mišelai bija iespēja mācīties prestižajās augstskolās, viņa atzīst, ka tas ne vienmēr bijis viegli.
"Lai arī cik liberāli un brīvi daži no maniem baltādainajiem profesoriem un klasesbiedriem centās pret man attiekties, Prinstonā es dažkārt jutos kā viešņa, it kā es tur īsti neiederētos," viņa stāstīja Deividam Mendelam, kurš ir autors Obamas biogrāfijai "Obama, from promise to power" ("Obama, no solījuma līdz varai").
"Neatkarīgi no apstākļiem, kādos es mijiedarbojos ar baltajiem Prinstonā, bieži likās, ka viņiem es vienmēr būšu, pirmkārt, melnādainā un, tikai otrkārt, studente."
Pēc augstskolas pabeigšanas viņa strādāja biznesa jurisprudences jomā, ieņemot direktores amatu bezpeļņas organizācijā, kas palīdzēja Čikāgas mazturīgajiem, kā arī Čikāgas universitātē un tās medicīnas centrā, kur viņa kļuva par viceprezidenti.
Līdz ar ASV pirmās lēdijas statusa iegūšanu otrdien Mišela Obama kļuva par amerikāņu sapņa absolūtu simbolu.
Pagaidām nav skaidrs, kāda loma Mišelai būs Baltajā namā, kaut arī viņa ir uzstājusi, ka viņas galvenā prioritāte būs pāra meitas - 10 gadus vecā Malija un septiņus gadus vecā Saša.
Pāris satikās Čikāgas juristu birojā. Baraks Obama jau savos memuāros ir aprakstījis, ka viņš mēnešiem "vajājis" Mišelu, līdz viņa beidzot piekritusi randiņam.
"Galu galā es viņu pārliecināju," viņš rakstīja savā grāmatā "The Audacity of Hope" ("Cerības pārdrošība"), aprakstot, ka pirmajā randiņā Mišela pavadījusi viņu uz darba vietas rīkotu pikniku, pēc kura viņi sēdējuši uz ietves malas un, ēdot saldējumu, apmainījušies stāstiem par savām dzīvēm.
Viņi salaulājās 1992. gadā, un dažu gadu laikā Baraks Obama jau pilnā apjomā bija sācis politisko karjeru.
Viņš atzinis, ka divu darba vietu slodze un jaunās ģimenes aprūpēšana izraisījusi daudzus strīdus ģimenē. Atbildot uz žurnālista jautājumu, kāda ir viņas kā politiķa sievas dzīve, Mišela sacīja: "Tā ir grūta. Un tāpēc Baraks ir tik ļoti pateicīgs vīrs."
Sākotnēji Mišela esot bijusi atturīga par ideju, ka viņas vīrs varētu kandidēt uz Balto namu, galu galā izspiežot no Baraka solījumu, ka viņš atmetīs smēķēšanu apmaiņā pret viņas atbalstu.
Kampaņas laikā nepārtraukti atrodoties sabiedrības uzmanības lokā, Mišelai Obamai nācās "uzaudzēt biezu ādu" un mīkstināt savus izteikumus.
Viņa izpelnījās kritiku par patriotisma trūkumu par viņas nepiesardzīgajiem izteikumiem, ka sabiedrības milzīgais atbalsts viņas vīram ļāvis viņai pirmo reizi mūžā izjust patiesu lepnumu par savu valsti.
Pats Baraks Obama regulāri paudis lepnumu par savu sievu un viņas sasniegumiem. Lielāko daļu viņu laulības dzīves Mišelas alga ir bijusi lielāka nekā viņam.
"Lielākā daļa cilvēku, kas ir tikušies ar manu sievu, ātri vien viņu atzīst par izcilu. Un viņiem ir taisnība - viņa ir gudra, jautra un pilnīgi apburoša. Viņa arī ir ļoti skaista," savu sievu raksturojis Obama.