Citējot izlūkdienestu ekspertus un vārdā neminētu ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) aģentu, laikraksts norāda, ka Izraēlas "galvas nociršanas" stratēģija vērsta pret Irānas atomenerģijas programmas darbiniekiem cerībā apturēt šīs valsts kodolambīcijas, neiesaistoties karā.
Programma esot guvusi jaunu uzsvaru līdz ar jaunā ASV prezidenta Baraka Obamas ievēlēšanu, kurš ieņēmis diplomātiskāku pozīciju pret Irānu, apklusinot iepriekšējā prezidenta Džordža Buša administrācijas runas par iespējamo militāro triecienu Irānas kodolobjektiem.
"Izjaukšanas mērķis ir palēnināt programmas progresu, kas tiek darīts tādā viedā, lai viņi nesaprastu, kas notiek. Mērķis ir aizkavēt, aizkavēt, aizkavēt, kamēr nerodas cits risinājums vai pieeja," laikraksts citē bijušo CIP operatīvo darbinieku.
"Mēs noteikti nevēlamies, lai pašreizējai Irānas valdībai būtu šie ieroči. Tā ir laba politika, neiesaistīt militāro risinājumu, kas var radīt nepieņemamus riskus," teica bijušais CIP darbinieks.
Jautāts par šo laikraksta ziņu, Izraēlas premjerministra Ehuda Olmerta pārstāvis Marks Regevs aģentūrai "Reuters" teica: "Mūsu praksē nav publiski komentēt šādus apgalvojumus ne šajā, ne jebkurā citā situācijā."
Kā pierādījumu šādai Izraēlas stratēģijai Irānas novērotāji minējuši tādus notikumus kā Isfahānas urāna rūpnīcas zinātnieka Ardešira Hasanpūra nāve, kurš savās mājās 2007. gadā acīmredzami saindējies ar gāzi.
Savukārt Tuvo Austrumu analīzes grupas MEEPAS ekspertam Irānas jautājumos Meiram Džavendafaram ir ziņas par to, ka Irānas kodolprogrammai starptautiskajos tirgos tiek pārdotas bojātas iekārtas un esot bijuši mēģinājumi izjaukt elektroenerģijas piegādi Natanzas urāna bagātināšanas objektam Irānas centrālajā daļā.
"Domāju, ka sabotāža notiek, tas ir loģisks gājiens spēlē, kas ir daļa no vispārējās cīņas, lai izjauktu Irānas kodolambīcijas," viņš teica aģentūrai "Reuters" Londonā.
"Diplomātiska risinājuma šai problēmai nav, pašlaik nav iespējams arī karš, tāpēc šis ir tuvākais vislabākais risinājums," viņš piebilda.
Pēc Džavendafara vārdiem, tomēr ir pazīmes, ka ne tikai Izraēla, bet arī vairākas citas valstis bija iesaistītas mēģinājumā iefiltrēties Irānā, lai apturētu tās kodolprogrammu. Analītiķis izteica pieņēmumu, ka vairākums slepenu aktivitāšu ir drīzāk daļa no psiholoģiskā, nevis reāla sabotāžas kara.
"Daudzi izlūkdienesti mēģina to izdarīt. Ne tikai Izraēla, bet arī amerikāņi un daudzu Eiropas valstu spiegošanas aģentūras. Ir ziņas, ka ir iesaistīta pat neitrālā Holande," viņš teica.
"Ja tā ir patiesība, tad tas izdara tehnisku spiedienu uz Irānas programmu. Ja tā nav patiesība, tad tā ir tikai daļa no psiholoģiskā konflikta. Tā kā nekas no tā nav apstiprināts, mēs nevaram būt pārliecināti. Taču, pat ja tā nav patiesība, tā ir daļa no smaga psiholoģiskā kara pret Irānas kodolprogrammu," pārliecināts Džavendafars.
Pēc viņa vārdiem, drīzāk var atļauties psiholoģisko spiedienu nekā sabotēt iekārtas Irānas iekšienē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!