Austrālietis Entonijs Veslijs šo robu pamanījis nejauši un tūdaļ ziņojis par to NASA Pasadenas reaktīvo dzinēju laboratorijas speciālistiem, vēsta žurnāls "New Scientist". Eksperti atzinuši, ka "rēta", kas šobrīd saskatāma Jupitera atmosfērā, nevar būt radusies nekādu meteoroloģisko norišu rezultātā.
"Tas nekādā mērā neatgādina nevienu no meteoroloģiskajām parādībām, ko mēs esam novērojuši uz Jupitera," atzinis laboratorijas pārstāvis Glens Ortons, kas aptuveni sešas stundas pētījis Saules sistēmas piektās planētas sānu tās dienvidpola rajonā ar infrasarkano staru teleskopu.
Pēc zinātnieka teiktā, pirmajos uzņēmumos sadursmes vietā saskatāms spožs plankums, kas liecina par zemāko atmosfēras slāņu sakaršanu.
Kopš 1994.gada, kad Jupitera atmosfērā ietriecās pāris desmiti Šūmeikera-Levi-9 komētas atlūzu, šī ir pirmā reize, kad uz milzīgās planētas novērotas liecības par jaunu sadursmi.
Kā atzinis NASA speciālists Lī Flečers, jaunais robs planētas atmosfērā pēc visām pazīmēm atgādina toreizējo sadursmju pēdas.
Savukārt Veslijs spriedis, ka pats debess ķermenis, kas ietriecies Jupitera atmosfērā, diametrā nav pārsniedzis 80-160 kilometrus, tomēr trieciena rezultātā radies robs samērojams ar mūsu Zemes diametru. Viņaprāt nezināmā objekta ātrums sadursmes brīdī sasniedzis 50-100 kilometrus sekundē.
Astronoma vārdiem runājot, lidojot šādā ātrumā sadursme ar jebkuru priekšmetu atbrīvo neticami lielu daudzumu enerģijas. "Un kur nu vēl ar kaut ko tik lielu kā Jupiters," viņš piebildis.
Kā prognozējis Veslijs, trieciena pēdas būs saskatāmas vēl vienu līdz divas nedēļas.
Jupitera diametrs pārsniedz Zemes diametru 11 reizes, un, raugoties attēlā, kurā Zemes lieluma plankums uz milzu planētas sāniem šķiet pavisam niecīgs, varētu rasties bažas, vai Zemei nevar draudēt līdzīga sadursme.
Tomēr, kā skaidrojis Veslijs, šādas bažas nav pamatotas, jo Jupiters ar savu milzīgo masu darbojas gandrīz kā gigantisks vakuumsūknis, kas pievelk daudzus debess ķermeņus, kuri varētu apdraudēt Zemi vai kaimiņu planētas.