Cilvēka darbības dēļ pieaugošais CO2 izmešu daudzums atmosfērā ir mainījis dabisko atdzišanas ciklu, ko radīja nobīde Zemes asī, kas bija pavirzījusi planētu tālāk no Saules.
Tas savukārt tūkstoš gadu laikā izraisīja vasaras vidējās gaisa temperatūras samazinājumu par aptuveni 0,2 grādiem pēc Celsija, vēsta žurnālā "Science" publicētais pētījums.
Tomēr 20.gadsimta sākumā gaisa temperatūra Arktikā sāka pieaugt, neskatoties uz orbitālo ciklu, kura ietekmē turpinājās Zemes atdzišana.
Tā dēļ līdz 2000.gadam vidējā gaisa temperatūra vasarā bija par 1,4 grādiem pēc Celsija augstāka, nekā paredzams.
Pēdējā pusgadsimta laikā sasniegts rekordliels temperatūras pieaugums.
"Pētījums mums sniedz datus par ilgu laika posmu, kas atklāj, kā cilvēka darbības dēļ radītās siltumnīcefekta izraisošās gāzes izjaukušas Arktikas dabisko klimata sistēmu," par sava darba rezultātiem informē pētījuma līdzautors Deivids Šnaiders no ASV Nacionālā atmosfēras pētījumu centra (NCAR).
"Secinājumi ir ārkārtīgi svarīgi, jo Arktika, iespējams, vairāk nekā citi reģioni uz planētas, izjūt klimata izmaiņu nestās dramatiskās sekas," viņš uzskata.
Pēc zinātnieku rīcībā esošās informācijas, gaisa temperatūra Arktikā pieaug aptuveni trīs reizes straujāk nekā citur Ziemeļu puslodē. To izraisa parādība, kas tiek dēvēta par Arktikas izplešanos.
Kad saulesgaismu atstarojošie ledāji un sniegs izkūst, zeme un okeāns absorbē vairāk gaismas nekā iepriekš. Siltāks klimats paātrina kušanu, kas vēl vairāk pastiprina sasilšanu.
"Tā sekas būs jūtamas visā pasaulē, jo, ledājiem kūstot, celsies ūdens līmenis okeānos, kas savukārt ietekmēs piekrastēs dzīvojošos cilvēkus," brīdina zinātnieku grupas vadošais pētnieks Darels Kafmens no Ziemeļarizonas universitātes.
"Mūžīgajam sasalumam izkūstot, atmosfērā nonāks metāna gāze, kas vēl vairāk pastiprinās siltumnīcas efektu," viņš piebilst.
Lai iegūtu precīzākus datus, zinātnieki izmantojuši gan ledājus, gan koku gredzenus, gan ezeru nogulsnes. Lietojot sarežģītu virtuālu modelēšanas sistēmu, pētniekiem izdevies iegūt datus par klimatu 2000 gadu tālā pagātnē.
Iepriekš veiktajos eksperimentos iegūta informācija tikai par laikapstākļiem pirms 400 gadiem.
"Jau agrāk tika uzskatīts, ka pirms sasilšanas bijis ilgs atdzišanas periods," atklāj Kaufmens.
"Tomēr mūsu atklājumi pierāda, ka atdzišana bijusi ilgākā laika posmā, nekā domāts," viņš piebilst.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!