"Līdz šim novērotie meteoroloģiskie apstākļi varētu liecināt, ka 2009.gadā ozona [slāņa] caurums būs mazāks nekā 2006. un 2008.gadā un diezgan līdzīgs ar 2007.gadu," norādīts ANO meteoroloģiskā dienesta ziņojumā.
Caurums ozona slānī virs Antarktikas tika atklāts pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Tā veidošanās ierasti notiek augustā, un maksimālo izmēru caurums sasniedz septembra beigās vai oktobra sākumā. Savukārt decembrī tas atkal piepildās.
Slāņa cauruma izmērs atkarīgs no laikapstākļiem.
Kā informējis WMO eksperts šajā jomā Geirs Brātens, šogad ozona caurums sācis veidoties "agrāk nekā iepriekš".
Viņš arī norādījis, ka 16.septembrī tā izmērs bijis 24 miljoni kvadrātkilometru. Salīdzinājumam - pērn maksimālais slāņa cauruma lielums bija 27 miljoni kvadrātkilometru, savukārt 2007.gadā tas sasniedza 25 miljonus kvadrātkilometru.
Ozona slānis, kas stratosfērā nemitīgi veidojas un noārdās, filtrē kaitīgo Saules ultravioleto starojumu, kurš var sekmēt ļaundabīgo audzēju un kataraktas veidošanos, kavējot tā nonākšanu uz Zemes virsmas. Speciālisti uzskata, ka pārmērīgu ozona noārdīšanos veicina rūpnieciskās ķimikālijas - halogēnogļūdeņraži (HCFC), kurus lielākoties izmanto ledusskapju un aerosolu ražošanā.
1987.gadā tika pieņemts Monreālas protokols, kas aizliedz ozona slāni noārdošo vielu ražošanu. Tomēr ozona slāņa atjaunošanās virs Antarktīdas varētu ilgt līdz 2075.gadam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!