"Valdībai nav plānu uzsākt jaunu izmeklēšanu, nedz arī pieprasīt veikt kuģa vraka jaunu izpēti," žurnālistiem prāmja nogrimšanas 15.gadadienā paziņoja Ansips.
Savukārt Igaunijas prokurors Marguss Kurms, kurš piedalījies iepriekšējās izmeklēšanās, aicināja nosūtīt nirējus, lai veiktu atkārotu kuģa vraka izpēti.
"Lai atrastu atbildi, ir ļoti vienkārša iespēja - doties tur lejā un uzfilmēt kuģi, cik lielā mērā iespējams," sacīja Kurms.
Igaunijas valdība "Estonia" prāmja bojāejas izmeklēšanas komisiju izveidoja 2005.gada 7.martā. Tās uzdevums bija noskaidrot iespējamās militāro iekārtu pārvadāšanas apstākļus ar pasažieru prāmi "Estonia" trijos 1994.gada septembra datumos. Vēlāk komisijai tika dots uzdevums noskaidrot, vai pastāv kādi ar prāmja bojāeju saistīti apstākļi, kuri vēl nav pietiekami izpētīti. Visbeidzot 2007.gada novembrī komisijai tika uzdots sekot līdzi Zviedrijas valdības ierosināto prāmja bojāejas zinātnisko pētījumu rezultātiem un vēlāk sniegt valdībai par tiem savu slēdzienu.
Šā gada februārī Igaunijas valdības komisija izmeklēšanu beidza, secinot, ka pētījumos aprakstītie prāmja bojāejas cēloņi ir visticamākais scenārijs, tomēr tas neizslēdz arī citus scenārijus, kuru apstiprināšanai vai apgāšanai būtu nepieciešama prāmja vraka sistemātiska un korekti dokumentēta izpēte, kas nekad nav veikta.
Pasažieru prāmis "Estonia" nogrima 1994.gada 28.septembrī Baltijas jūrā netālu no Somijas piekrastes vētras laikā, aizraujot dzelmē 852 cilvēku dzīvības. Kad katastrofas vietu sasniedza glābēji, ledainajā ūdenī bija izdzīvojuši tikai 137 cilvēki.
Pasažieru vidū bija 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši. Prāmja "Estonia" nogrimšana ir Eiropā traģiskākā miera laika jūras katastrofa.
Starptautiska izmeklēšanas komisija 1997.gadā konstatēja, ka katastrofu izraisījis prāmja atveramā priekšgala bojājums.
2005.gadā gan Igaunija, gan Zviedrija sāka jaunas izmeklēšanas, kad daudzi bojāgājušo radinieki, kuģniecības eksperti un politiķi apgalvoja, ka prāmis nogrimis pēc sprādziena.
Šādai teorijai par labu runāja arī Zviedrijas atzinums, ka tajā pašā 1994.gadā ar
minēto prāmi vismaz divas reizes transportēts Krievijas militārais aprīkojums.
Igaunijas komisija 2007.gadā paziņoja, ka tās rīcībā nav pierādījumu, ka katastrofu būtu izraisījis sprādziens, jo ķīmisko vielu analīzes nav uzrādījušas nekādas sprādziena iespējamības pazīmes.
Savukārt divas izmeklēšanas komisijas, kuras pēc Zviedrijas valsts pasūtījuma veica prāmja "Estonia" bojāejas apstākļu izpēti, februārī izplatīja paziņojumu, ka nogrimšanu izraisīja un paātrināja kuģa priekšējās lūkas atvēršanās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!