38 gadus veco dzejnieku nošāva ģenerāļa Fransisko Franko atbalstītāji 1936. gadā, kad Spānijā notika pilsoņu karš.
Spānijas valdošās aprindas Lorku tolaik apsūdzēja komunistisko ideju atbalstīšanā un homoseksuālismā.
Tiek uzskatīts, ka netālu no Granadas pilsētas kopā ar viņu tika nogalināti un apglabāti vēl trīs cilvēki.
Tiešu viņu radi bija ekshumācijas iniciatori. Dzejnieka tuvinieki ilgus gadu iestājušies pret šiem plāniem, tomēr vēlāk piekrita.
Šīs kapavietas atrakšana ir viens no daudziem mēģinājumiem noteikt Spānijas pilsoņu karā bojāgājušo personības, kuru, pēc dažādiem datiem, ir ap 130 000 cilvēku.
Lorka bija nozīmīgs spāņu rakstnieks, īpaši pazīstams kā dzejnieks un dramaturgs. Garsija Lorka bija arī gleznotājs, pianists un komponists. Viņš uzskatāms par vienu no ievērojamākajiem 1927. gada paaudzes pārstāvjiem spāņu literatūrā. Starp nozīmīgākajiem Garsijas Lorkas darbiem jāmin lugas "Bernardas Albas māja" (La casa de Bernarda Alba), "Jerma" (Yerma) un "Asinskāzas" (Bodas de sangre), dzejas krājumi "Čigānu romances" (Romancero gitano) un "Dzejnieks Ņujorkā" (Poeta en Nueva York).