Laikraksts norāda, ka "Nord Stream" projekts ir ļoti ambiciozs, taču arī dziļi pretrunīgs.
"Sagaidāms, ka pirmie cauruļvada segmenti Baltijas jūras dibenā tiks nogremdēti jau nākamajā pavasarī, būvējot cauruļvadu, kas stiepsies cauri Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritoriālajiem ūdeņiem, bet uzkrītoši apies Baltijas valstis un Poliju. Tas tāpēc, ka "Nord Stream" projekts ir daļa no ekskluzīvas vienošanās starp Maskavu un Berlīni, kas ārpus maršruta atstātajā Varšavā tiek dēvēts Molotova-Ribentropa pakta vārdā," vēsta WSJ.
"Daudz lētāk būtu uzbūvēt sauszemes cauruļvadu caur Austrumeiropu, bet "Nord Stream" mērķis jau no paša sākuma bija apiet tās valstis, kuras Maskava vēl joprojām uzskata par savas ietekmes sfēras daļu," raksta avīze.
"Krievijas ģeopolitiskais vēstījums ir skaidrs: tā neuzticas jaunajām ES dalībvalstīm kā tranzīta valstīm vai pat kā enerģētikas patērētājiem, un [Maskava] ir gatava uz milzīgiem izdevumiem, lai tās apietu. Cits vēstījums - vai apslēpti draudi ir, ka "Nord Stream" ļaus Kremlim nogriezt gāzes piegādes Austrumeiropai caur pašreizējiem cauruļvadiem, nesamazinot enerģētikas piegādes Vācijai," norāda WSJ, jautājot: "Kādu vēstījumu savām kaimiņvalstīm nosūta Vācija, kas ir viena no ES dalībvalstīm?"
"Nord Stream" projektu virzīja bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders, kurš tagad ir viens no projekta operatorkompānijas direktoriem. Arī pašreizējā Vācijas kanclere Angela Merkele kopš stāšanās amatā veiksmīgi lobējusi ES atbalstu projektam, kaut arī cauruļvada konsorcijs ir reģistrēts Šveicē un to kontrolē Krievijas "Gazprom".
No desmitiem kompānijām, kas iesaistītas cauruļvada celtniecībā, neviena nav no Baltijas, Centrāleiropas vai Austrumeiropas, norāda laikraksts.
Vācijas nesenās vēlēšanas viesa cerības, ka pēc tradicionālo Maskavai draudzīgo sociāldemokrātu aiziešanas no Vācijas valdības Merkele varētu mēģināt mainīt "Nord Stream" cauruļvada projektu. Vismaz tika cerēts, ka Berlīne paudīs lielāku atbalstu "Nabucco" cauruļvadam, kā mērķis ir ar Kaspijas jūras un Tuvo Austrumu gāzes palīdzību uzlabot Centrāleiropas un Austrumeiropas enerģētisko drošību.
Galu galā Vācijas energokompānija RWE ietilpst "Nabucco" konsorcijā un valsts bijušais ārlietu ministrs Joška Fišers ir vadošs projekta lobētājs.
"Taču nesenais "Nord Stream" projekta progress ir satriecis visas cerības. Ziemeļvalstis līdz šim vilcinājās apstiprināt projektu, piesaucot vides aizsardzības jautājumus, ko lielākā daļa iztulkoja kā neērtības sajūtu par cauruļvada ģeopolitiskajām sekām. Taču pagājušajā nedēļā Zviedrija un Somija pievienojās Dānijai un apstiprināja projektu," raksta WSJ.
"Ļoti reālā iespēja, ka Maskavas projekta būvniecība sāksies nākamā gada sākumā, ir simbolisks sitiens tiem, kas tiecas samazināt Eiropas enerģētisko atkarību no Krievijas gāzes. Taču vislielāko triecienu piedzīvojušas jebkādas ilūzijas par ES vienotību enerģētikas drošībā. Krievijas kaimiņvalstis jau tagad raizējas par Eiroatlantisko atstumtību saistībā ar Vašingtonas lēmumu restartēt attiecības Krieviju un ES vilcināšanos palīdzēt ekonomiskās krīzes skartajām Austrumeiropas valstīm," norāda avīze.
1220 kilometru garais cauruļvads savienos Viborgu Krievijā un Greifsvaldi Vācijas ziemeļos, šķērsojot Baltijas jūru caur Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas ūdeņiem.
Dānija projektam piekrita 20.oktobrī, bet Somija un Zviedrija 5.novembrī, līdz ar to vienīgās projektā iesaistītās valstis, kas to vēl oficiāli nav apstiprinājušas, ir Krievija un Vācija, taču šeit nekāda aizķeršanās nav gaidāma.
"Nord Stream" projektu vada Krievijas valsts enerģētikas gigants "Gazprom" un Vācijas kompānijas "E. On Ruhrgas" un "BASF-Wintershall".
Cauruļvada, ko veidos divas paralēlas gāzes caurules, celtniecību paredzēts uzsākt 2010.gada pirmajā pusē, bet pirmās gāzes piegādes Eiropai varētu sākties 2011.gada rudenī, kad būs uzstādīts pirmais cauruļvads. Visu projektu paredzēts pabeigt līdz 2012.gadam.
Plānots, ka "Nord Stream" Eiropai gadā piegādās 55 miljardus kubikmetru Krievijas gāzes, kas veido 11% no Eiropā patērētā dabas gāzes apjoma.
Gāzes vada celtniecību neatbalsta Polija un Baltijas valstis, kas uzskata, ka tā vienīgais mērķis ir apiet to teritoriju.
Baltijas valstīs arī valda bažas par cauruļvada būvniecības iespaidu uz vidi, jo Baltijas jūrā pēc Otrā pasaules kara tika nogremdēta gan parastā, gan ķīmiskā munīcija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!