Šveices svētdienas balsojums aizliegt mošejas ar minaretiem izraisījis karstas debates Vācijā, kur jau iepriekš domstarpības izraisījuši musulmaņu kopienas plāni būvēt lūgšanu namus.

Liecinot par aizvien pieaugošajām bažām par valsts "islamizāciju", Šveices pilsoņi pārliecinoši nobalsoja par priekšlikumu īstenot konstitucionālo aizliegumu būvēt minaretus pie mošejām. Abas labējās partijas, kas panāca šī jautājuma nodošanu nobalsošanai referendumā, nodēvēja šos torņus par islāma politisko plānu simbolu.

Vācijas turku kopienas (TGD) vadītājs Kenans Kolats Berlīnes laikrakstam "Berliner Zeitung" izteicies, ka šāds lēmums ir "nožēlas vērts", un piebilda, ka nedrīkst rīkot tautas nobalsošanu par tādām pamattiesībām kā reliģiskā brīvība.
"Minarets pieder pie mošejas," sacīja Kolats.

Taču konservatīvais kristīgais demokrāts Volfgangs Bosbahs, kurš vada parlamenta Iekšpolitikas komiteju, paziņoja, ka balsojums jāuztver nopietni. Laikrakstam "Hamburger Abendblatt" viņš pirmdien teica, ka balsojums atspoguļo plaši izplatītās bažas par islāmu Vācijā, kaut gan, pēc viņa vārdiem, Vācijas likumi sniedz pietiekami daudz risinājumu praktiskiem lēmumiem par minaretu būvi.

"Taču ir izstrādāti lielu būvju plāni, piemēram, Ķelnes Ērenfeldas rajonā vai Duisburgā-Markslohā, pret kuriem ir daudz iebildumu vienkārši to apmēru dēļ," viņš teica laikrakstam.

Bosbahs piebilda, ka "dažas no šīm lielajām celtnēm, iespējams, tiek plānotas, lai liecinātu par to, cik spēcīgs kļuvis islāms Vācijā".

Turpretim Sebastians Edati no opozīcijā esošās Sociāldemokrātiskās partijas avīzei "Berliner Zeitung" teica, ka vairākuma balsojums esot "ļoti problemātisks", un piebilda, ka valstīm, kuras garantē reliģisko brīvību, jāļauj dažādu konfesiju locekļiem būvēt lūgšanu namus.

Savukārt islāma teologs Katadžuns Amipurs laikrakstam "Kölner Stadt-Anzeiger" teica, ka referendums draudot izraisīt islamofobiju visā Eiropā.

"Ja šī iniciatīva izraisīs dinamiku citās Eiropas valstīs, un tādas briesmas pastāv, musulmaņiem galarezultātā vairs nebūs vietas Eiropā," viņš teica.

Arhitekts Pauls Bēms, kurš ir atbildīgs par pretrunīgi vērtētās jaunās Ķelnes mošejas būvi, nodēvēja šo lēmumu par "nedemokrātisku" un "neinteliģentu".

Vācijā pašlaik ir aptuveni 206 mošejas ar minaretiem. Vēl 120 mošeju būve tiek plānota vai ir jau sākusies.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!