Trūdošie kamieļu līķi saindē Austrālijas ūdenskrātuves

Austrālijas centrālo reģionu padome, kuras pārziņā atrodas aborigēnu teritorijas valsts neauglīgajā vidienē, ziņo, ka kamieļu līķi saindē ūdens avotus, un apraksta masveidīgās kamieļu bojāejas ainas.

"Daži iekrīt ūdens avotos un nespēj izkļūt no tiem, un tāpēc satrūd turpat, citi dzenas pēc pēdējām ūdens paliekām šajos rajonos un sāk cīnīties cits ar citu," teica padomes Zemes pārvaldes vadītājs Deivids Aleksanders. "Mēs redzam šaušalīgas ainas ar kamieļiem dažādās dzīvības, nāves un trūdēšanas stadijās ap ūdens avotiem," viņš piebilda.

Tūkstošiem ezeriņu, mazu upīšu un citu ūdens avotu trūdošie kamieļu līķi padarījuši nelietojamus vietējo aborigēnu ciltīm un rada ievērojamu risku veselībai, kad tos piepilda lietus ūdens, viņš teica.

Pēc Aleksandera teiktā, ja nesāksies lietavas, vēl desmitiem tūkstošu kamieļu sausuma pārņemtajos reģionos sagaida līdzīgs liktenis ar smagām sekām videi un kultūrai.

Masveidīgās kamieļu bojāejas rezultātā izzūd arī vietējie dzīvnieki, tādējādi ietekmējot bioloģisko dažādību, viņš teica.

Tikmēr amatpersonas gatavojas ar helikopteru un snaiperu palīdzību no gaisa nošaut 3000 kamieļu netālu no nelielās Dokerriveras kopienas Ziemeļu teritorijā.

Pēdējās nedēļās izslāpušie dzīvnieki iebrūk pilsētā, meklējot ūdeni, bojājot visu savā ceļā un izvietojoties uz lidmašīnu skrejceļa, kas rada problēmas saslimušu iedzīvotāju evakuācijā.

Šie kamieļi, kas veido tikai nelielu daļu no viena miljona kamieļu, kuri klejo pa plašo tuksnesi Austrālijas centrālajos reģionos, tiks sadzīti pie avota ārpus pilsētas, nošauti un atstāti trūdēt.

Kamieļi tika ievesti Austrālijā kā nastu nesēji dzīvnieki XIX gadsimta beigās un XX gadsimta sākumā, taču, attīstoties dzelzceļa un sauszemes ceļu satiksmei, tika palaisti savvaļā.

Tā kā Austrālijā ir maz dabisko plēsēju un plašas, reti apdzīvotas teritorijas, savvaļas dzīvnieku populācija strauji pieauga, radot spiedienu uz vietējām sugām, samazinot barības resursus un izplatot slimības.