"Protams, Vācijas musulmaņiem ir tiesības būvēt mošejas. Bet viņiem nevajadzētu ar tām nospiest Vācijas iedzīvotājus," laikrakstam "Neue Osnabrücker Zeitung" norādīja Hesenes iekšlietu ministrs un kristīgo demokrātu pārstāvis Folkers Bufjē.
Lielu mošeju minareti Vācijā radīs bailes no islāmizācijas un veicinās protestus, pārliecināts ministrs, piebilstot, ka šis jautājums tiks izskatīts kārtējā federālo zemju iekšlietu ministru tikšanās laikā ceturtdien.
Pēc sanāksmes ministri ieplānojuši izplatīt aicinājumu Vācijas islāmticīgo asociācijām atturēties no mošeju būvniecības, pat ja saskaņā ar celtniecības noteikumiem viņi to drīkst darīt, un "paplašināt dialogu ar Vācijas musulmaņiem".
Viņaprāt, sapratni veicinās tādu organizāciju kā Vācijas Islāma konferences izveidošana.
Vācijā pēdējos gados vairākkārt aktualizējies mošeju celtniecības jautājums. Novembrī, neskatoties uz asajiem protestiem, Ķelnē tika likts pamatakmens lielai mošejai, kurai plānoti arī divi 55 metrus augsti torņi.
Lai nedaudz mazinātu ap būvniecību radušos spriedzi, turku asociācija "Ditib" piekrita ar minaretus neizmantot ticīgo aicināšanai uz lūgšanām un solīja, ka to augstums nepārsniegs apkārtējās ēkas.
Savukārt pērnā gada oktobrī Berlīnes Pankovas-Heinersdorfas priekšpilsētā tika atklāta pirmā mošeja Austrumvācijas teritorijā.
Turpretī Gelzenkirhenes, Minhenes un Dortmundes iedzīvotāji šobrīd vāc parakstus, lai nepieļautu musulmaņu lūgšanu namu būvniecību.
29.novembrī šveicieši referendumā atbalstīja minaretu būvniecības aizliegumu, kas saņēmis starptautiskās sabiedrības un reliģisko kopienu nosodījumu.
Šveices musulmaņiem atbalstu paudis arī Vatikāns.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!