Viņš atklāja, ka pēdējo gadu laikā mainījušās tradicionālās valdību datorsistēmu aizsardzības metodes.
"Aizsardzības nostājas maiņa pret uzbrukuma metodēm ir acīmredzama," uzsvēra Devolts, piebilstot, ka šādas reformas notikušas vismaz piecās valstīs - ASV, Ķīnā, Krievijā, Izraēlā un Francijā.
"Mēs redzam, kā vairāk nekā 20 valstis un valdības uzkrāj bruņojumu kiberkaram, kiberspiegošanai un kiberuzbrukumiem," norādīja eksperts. "Kibertelpā notiek bruņošanās sacensība."
Devolts nav pirmais eksperts, kurš brīdina par iespējamu kiberkaru. Arī ANO Starptautiskā Telekomunikāciju savienība (ITU) oktobrī norādīja, ka nākamais pasaules karš varētu notikt kibertelpā.
Pieminot plašu rezonansi ieguvušo kiberuzbrukumu "Google", kurā interneta gigants vaino Ķīnu, Devolts sacīja, ka šis piemērs attēlo pāreju no citu valdību izspiegošanas uz uzbrukumiem "komercstruktūrām".
Kā jau iepriekš ziņots, konfliktu izraisīja kiberuzbrukumi vairāku Ķīnas opozicionāru "Gmail" kontiem. Kā teikts uzņēmuma paziņojumā, esot izmantotas "ļoti rafinētas" metodes.
Interneta meklēšanas un citu pakalpojumu sniedzējs brīdināja, ka izslēgs interneta meklēšanas un "sērfošanas" cenzūras rīkus, kurus bija uzstādījis pēc Ķīnas varas iestāžu pieprasījuma.
Kā liecina "McAfee" veiktā aptauja, kurā piedalījās aptuveni 600 informāciju tehnoloģiju uzņēmumu pārstāvju, 60% respondentu uzskata, ka ārvalstu valdības ir saistītas ar iefiltrēšanos kompāniju infrastruktūrā. 36% apjautāto par lielāko draudu uzņēmuma infrastruktūrai uzskata ASV, bet 33% - Ķīnu.
Tāpat noskaidrots, ka kiberuzbrukumi visā pasaulē izmaksā 6,3 miljonus dolāru (3,16 miljonus latu) dienā jeb 1,75 miljardus dolāru (878,50 miljonus latu) gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!