85 gadus vecais tēvs Gabriēle Amorts, kurš Vatikāna galvenā garu izdzinēja amatā nostrādājis 25 gadus un apgalvo, ka viņam bijusi darīšana ar 70 000 dēmonu iemiesošanās gadījumiem, norāda, ka sātaniskās iefiltrēšanās izpausmes esot gan varas cīņas Vatikāna iekšienē, gan "kardināli, kas netic Jēzum, gan bīskapi, kas saistīti ar dēmoniem".
"Kad kāds runā par "Sātana dūmiem" (jēdziens, kuru 1972.gadā ieviesa pāvests Pāvils VI) svētajās palātās, tas viss ir tiesa, tostarp nesenie stāsti par vardarbību un pedofiliju," atzīst Amorts.
Kā vēl vienu sātaniskas rīcības piemēru eksorcists min toreizējā šveiciešu gvardes komandiera Aloiza Estermana, viņa sievas un kaprāļa Sedrika Tornaja nāves apstākļu slēpšanu 1998.gadā. Visi trīs tika atrasti nošauti.
"Viņi nekavējoties visu noslēpa," norāda Amorts. "Šeit parādās trupe."
Neparasti straujā Vatikāna izmeklēšanā tika konstatēts, ka kaprālis Tornajs nošāvis savu komandieri un viņa sievu, jo neesot saņēmis gaidīto apbalvojumu. Pēc izdarītās slepkavības viņš pats nošāvies. Tomēr Tornaja ģimenes locekļi apstrīd oficiālās izmeklēšanas rezultātus. Izskanējušas neapstiprinātas ziņas, ka traģēdija saistīta ar homoseksualitāti un ka tajā bijusi iesaistīta arī ceturtā persona, kuras vārds tā arī nekad nav ticis nosaukts.
Tēvs Amorts, kurš tikko laidis klajā "Eksorcista memuārus", kuros apkopotas Vatikāna žurnālistam Marko Tosatti sniegtās intervijas, apgalvo, ka 1981.gadā notikušais atentāts pret pāvestu Jāni Pāvilu II arī esot bijis Sātana darbs, tāpat kā pagājušā gada Ziemassvētkos notikušais incidents, kura laikā kāda garīgi nelīdzsvarota sieviete metās virsū pašreizējam katoļu baznīcas galvam Benediktam XVI.
Tomēr Romā praktizējošais garu izdzinējs tēvs Hosē Antonio Fortea uzskata, ka Amorts, apgalvojot, ka Vatikānā iefiltrējies Nelabais, "gājis tālu aiz pierādītā".
"Kardināli ir labāki vai sliktāki, taču [viņiem] visiem ir labi nodomi un [viņi visi] cenšas [vairot] Dieva slavu," norāda Fortea, piebilstot, ka dažas Vatikāna amatpersonas, protams, ir mazāk ticīgas nekā citi, "taču no tā secināt, ka daži kardināli ir sātanisku sektu locekļi, ir nepieņemams [loģiskais] lēciens".
Intervijā laikrakstam "La Repubblica" tēvs Amorts skaidro, ka Sātans "ir tīrs gars, neredzams. Taču viņš sevi manifestē to personu zaimošanā un ligās, pār kurām viņš guvis varu".
Amorts atzīst, ka reizēm viņam nepieciešami seši vai septiņi asistenti, lai savaldītu apsēstās personas, kuras bieži spalgi kliedz un spiedz, izspļauj naglas un stikla gabalus.
"No viņu mutes var nākt laukā jebkas - pirksta gari dzelzs gabali, taču arī rožu ziedlapiņas," stāsta Vatikāna galvenais eksorcists.
Viņš pauž cerību, ka ar laiku katrā draudzē būs pastāvīgs eksorcists. Saskaņā ar baznīcas tiesībām garu izdzīšanu var veikt jebkurš priesteris, taču faktiski ar to nodarbojas tikai atsevišķas, izraudzītas un īpaši apmācītas personas.
Tēvs Amorts tika ordinēts 1954.gadā, taču oficiāli par eksorcistu kļuva tikai 1986.gadā.
Savulaik viņš izteicies, ka Ādolfs Hitlers un Josifs Staļins esot bijuši Sātana apsēsti. Viņš ir arī viena no Vatikāna amatpersonām, kas apgalvojušas, ka Dž.K.Roulingas romāni par Hariju Poteru saturot "nepatiesu nošķīrumu starp melno un balto maģiju".
Tajā pašā laikā viņš atzinīgi vērtē 1973.gadā uzņemto filmu "Exorcist" ("Eksorcists"), kurā, lai gan "pārspīlēti", atainota "būtībā patiesa" Nelabā iemiesošanās.
2001.gadā Amorts iestājās pret jauna eksorcisma rituāla ieviešanu, paužot neapmierinātību par atteikšanos no gadsimtiem senām lūgšanām un norādot, ka ar pašiem garu izdzinējiem reformatori neesot konsultējušies.
Vēlāk Vatikāns paziņoja, ka gan Amorts, gan citi viņa kolēģi varot izmantot arī veco rituālu.
Amorts ieņem arī Eksorcistu apvienības goda prezidenta amatu.