Sarunās piedalās Kanādas, Dānijas, Norvēģijas, Krievijas un ASV ārpolitisko resoru vadītāji. Viņiem paredzēts apspriesties par to, kā izmantot reģiona ekonomiskās iespējas, vienlaikus aizsargājot tā trauslo ekosistēmu.
Ievadot tikšanos, ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone kritizējusi Kanādu, ka apspriedē nav iesaistītas visas puses, kam šai reģionā ir likumīgas intereses. Viņa norādījusi, ka gan Arktikas pamatiedzīvotāju organizācijas, gan vairākas reģiona valstis, tai skaitā Īslande, Zviedrija un Somija, paudušas neapmierinātību, ka tās nav uzaicinātas piedalīties sarunās.
"Darbs, kas mums jāpaveic, ir milzīgs, bet laika nebūt nav daudz," apspriedes atklāšanā sacījusi ASV valsts sekretāre. "Tas, kas notiek Arktikā, būtiski ietekmē visu zemeslodi un tās klimatu. Jūras ledus, šļūdoņu un mūžīgā sasaluma kušana skars cilvēkus un ekosistēmas visā pasaulē. Saprast, kādā veidā šīs pārmaiņas ir saistītas, - tas ir uzdevums, kam nepieciešama starptautiska sadarbība."
Ministru apspriedes darba kārtībā būs jautājumi par saistošu kuģošanas noteikumu izstrādi, jūras robežu noteikšanu, meklēšanas un glābšanas darbu protokola izveidi un teritoriālo strīdu risināšanu Boforta jūrā un Barenca jūrā.
Desmitiem protestētāju no vides aizsardzības organizācijas "Greenpeace" un politiskā grupējuma "Kanādiešu padome" pasākuma norises vietā nosodīja sacensību par tiesībām apgūt naftas un gāzes atradnes arktiskajos ūdeņos, paužot pārliecību, ka Arktikas dabas resursiem jāpaliek neskartiem.
Viņi aicināja tikšanās dalībniekus pievērsties arī kaitējumam, ko polārajiem reģioniem nodarījušas klimata pārmaiņas.
Kā atgādinājis Vankūveras Britu Kolumbijas universitātes profesors, grāmatas "Kam pieder Arktika?" autors Maikls Baierss, pie šā sarunu galda pārstāvētas trīs lielākās oglekļa dioksīda piesārņojuma radītājas - ASV, Kanāda un Krievija. "Ja tās nerunās par klimata pārmaiņām un izmešu samazināšanu, tas nozīmēs apzinātu izlikšanos neredzam nopietnāko problēmu, ar ko šobrīd jāsaskaras Arktikai," viņš norādījis.