Fišera kandidatūru atbalstīja 78,94% vēlētāju.
Viņa sāncense, pretrunīgi vērtētā Barbara Rozenkranca no galēji labējās Brīvības partijas ieguvusi 15,62% vēlētāju atbalstu, bet Rūdolfs Gērings no Austrijas Kristiešu partijas ieņēmis trešo vietu ar 5,44% balsu.
Vēlēšanās piedalījušies 49,17% vēlētāju, kas ir krietni zemāk nekā iepriekšējās vēlēšanās 2004. gadā. Toreiz šis rādītājs pārsniedzis 70%.
Teorētiski Austrijas prezidentam ir plašas pilnvaras, taču realitātē viņš pilda pārsvarā reprezentatīvo funkciju. Prezidents var piedalīties Ministru kabineta veidošanā un ietekmēt valstij nozīmīgu jautājumu izlemšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit